Manuprāt, pats balsošanas mehānisms, meklējot patiešām optimālo Saeimas deputātu sastāvu, joprojām ir patālu no vēlamā. Te ir vairākas savulaik noliktas robežas, kurām, iespējams, vajadzētu kāpt pāri jau tuvākajā laikā. No tā balsojums tikai iegūtu gan kvantitatīvi, gan arī kvalitatīvi.
Vispirms – par nosacīto balsojumu no ārpuses. Ja runājam par ārvalstīs dzīvojošiem vēlētājiem, tad tur no apmēram 130 tūkstošiem 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai 24%. Maz. Noteikti vairāk būtu, ja būtu atļauts elektroniskais balsojums. Vēl aktuāla lieta, kuras maiņai jau veikti priekšdarbi un kura, cerams, būs realizējama 14. Saeimas vēlēšanās, ir ārzemju tautiešu vēlme balsot nevis par Rīgas listēm, bet gan par viņiem tuvajiem novadiem, attiecīgi Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes partiju sarakstiem. Savulaik, deviņdesmitajos gados, svarīgi bija ar trimdinieku balsīm izglābt Rīgu, bet tagad situācija ir mainījusies, tāpēc šobrīd arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība iestājas par to, lai ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem būtu iespēja Saeimas vēlēšanās balsot par to reģionu, kas viņiem šķiet tuvāks.