ĒKU, kuru vietējie vislabāk pazīst kā pilsētas bibliotēkas māju, Parka ielā 9, tuvākā gada laikā daļēji rekonstruēs. Ēkas 3. stāvā iekārtos dzīvokļus, kurus izmantos cilvēki ar invaliditāti. Jāņa Līgata foto
Runa ir par 16 dzīvokļiem, kas tiks iekārtoti Parka ielas 9. nama 3. stāvā. Pašvaldība ir iesaistījusies deinstitucionalizācijas (DI) projektā, kuram seko Eiropas Sociālā fonda finansējums. Kā «Liesma» jau vairākkārt rakstījusi, DI ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus.
«Profesionāļu, speciālistu komanda ir izvērtējusi 12 mūsu novada iedzīvotājus, un sekojis ieteikums, ka viņi var dzīvot pašvaldībā. Pašlaik un visbiežāk šie cilvēki dzīvo ģimenēs vai valsts sociālās aprūpes centros. Deinstitucionalizācijas process nav viegls, tas prasa atbalstu arī no ģimenēm, bieži vecāku izpratni, kuri jau daudzus, pat 40 gadus dzīvo kopā ar savu bērnu, kam ir nopietni attīstības, visbiežāk garīgās attīstības traucējumi. Šādi grupu dzīvokļi, kas tiktu veidoti projekta ietvarā, būtu iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nodrošināt lielāku patstāvību un tajā pašā laikā profesionālu atbalstu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Daudz esam domājuši un runājuši, kā šos atbalsta pakalpojumus attīstīt. Ir lemts, ka Mazsalacā tiks veidota ne tikai infrastruktūra šo cilvēku dzīvošanai, bet arī nodarbināšanai, radošumam, attīstībai, tāpēc Valtenberģu muižas 2. stāvā, lielajās skolas klasēs varēs izveidot dienas centru,» ieceres skaidroja Mazsalacas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Agrita Bērziņa.
Latvijā DI plāna ietvaros dzīvei sabiedrībā paredzēts sagatavot tos klientus, kuri saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm. Šo projektu plānots īstenot līdz 2022. gada beigām.
«Es teiktu, ka tā ir iespēja mammām, kuras pusi mūža un ilgāk ir gādājušas par saviem jau sen pieaugušajiem bērniem, mainīt šo pieeju. Ir svarīgi mammai apzināties, ka viņas bērnam, kam ir šīs īpašās vajadzības, nebūs ne baiļu, ne vientulības, ne pamestības ārpus ierastās vides.