Pagājušajā svētdienā manas mājas dzīvokļu īpašnieku biedrība rīkoja sapulci, lai sev ievēlētu jaunu valdi – iepriekšējam sastāvam beidzās pilnvaru termiņš. Ēka mums ir liela, dzīvokļu vairāk nekā astoņdesmit, tāpēc pasākums sanāca diezgan kupli apmeklēts un skaļš. Gluži neizbēgami arī visai trafarets – taču tādēļ šoreiz pat simbolisks.
Protams, aizejošā valde tika vērtēta – vairāk gan starpsaucienos no aizmugurējām rindām, taču netrūka arī dažu tieši acīs pateiktu pārmetumu – kā nepietiekami izdarīga biedrības vajadzību īstenošanā. Toties pārāk vīzdegunīga, pārāk jau ilgi aizsēdējusies. Kādam ticis uzmīts uz pavisam sāpīgas varžacs – piemēram, liedzot bez projekta ierīkot skursteni, lai varētu turpināt lietot bez saskaņošanas iebūvēto kamīnu. Kādam joprojām tiek atteikts remontēt viņa kāpņu telpu par biedrības līdzekļiem (pārējām naudu savāca paši iemītnieki).