No kolēģiem lopkopjiem zinu, ka lielai daļai lopbarības – siena un skābsiena – ir salīdzinoši mazāk nekā citu gadu, graudaugu salmiem nav vajadzīgās masas, atāli neataug, ganības pārsvarā ir saulē izdegušas un jau noganītas, tādēļ saimnieki meklē tās citviet, ja vien izdodas vienoties ar zemju īpašniekiem. Kopumā, gatavojoties lopu ziemošanai, secinājums ir viens: lopi badā nebūs, taču to ēdienkarti diemžēl par pietiekami sabalansētu vis nenosauksim. Lopkopji jau tagad meklē un noteikti vēl meklēs iespējas, kā tomēr sava ganāmpulka ēdienkarti pienācīgāk sabalansēt, taču vienkārši un lēti tas nav. Piemēram, piepērkot klāt vairākus vērtīgus proteīna avotus – rapsi vai rapša raušus, var sanāk dārgi. Katram pašam jārēķina, vai tas viņa saimniecībai ir izdevīgi vai tomēr ne. Dzirdēts, ka šajā lopbarības trūkuma situācijā dažs labs par graudu iegādi lopbarības piedevām samaksājis 200 eiro par tonnu. To gan neiesaku darīt, jo var taču pameklēt izdevīgākus variantus.
Rudens un ziemas tuvošanās ne vienam vien lauksaimniekam rada bažas ne tikai par lopbarību, bet arī par savu kredītsaistību pildīšanu. Jādomā un līdzi jārēķina atkal būs pamatīgi.