Te nu prasās piemērs no manas paša pieredzes. Savulaik, tas bija vēl 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, kad gaisā tikai virmoja doma iegādāties savu pirmo privāto auto, sanāca biežāk braukāt uz galvaspilsētu, kur lietoto auto plačos ar kāru aci tika aplūkoti visi tie automobiļi, kuri iekļāvās šim mērķim atvēlētajā krietni vien pieticīgajā ģimenes budžeta sadaļā. Tā nu vienā pusdienlaikā lielajā Maskavas ielas stāvlaukumā, kur savus automobiļus piedāvāja kāds pusducis dažādu firmu, man, toreiz vēl pilnīgam nejēgam auto izvēles lietās vispār, nemaz jau nerunājot par ļoti specifisko second hand spēkratu sadaļu, iekrita acīs tintes zila Opel Vectra. Ja nemaldos, tas bija hečbeks, tāds kārtīgi notūnēts zems vāģis ar lietajiem diskiem uz zema profila riepām… Nu, konfekte nepieredzējušam muļķim, kurš auto izvēlē uzticas tikai savām acīm!
SMUKULĪTIS. Jau pavisam glīts tas pats ķiršsarkanais golfiņš ar lepniem lietajiem diskiem pēc kvalitatīva remonta. Un tā iepriekšējā dzīve, protams, bijusi pilnīgi sterila: kā smejies – viens iepriekšējais saimnieks Vācijā un tas pats mācītājs… Foto no kampaņas Saki NĒ nepārbaudītam auto! izstādes