Šoreiz nelielām pārdomām lai būtu ļoti pieredzējuša auto vadītāja, bijušā rallista Ata Jansona komentārs monologa veidā, 10. oktobrī, kad bijām ceļā uz firmas Andre Auto rīkotajiem apvidus automobiļu testiem Bolderājas kāpā, ceļmalā rādot saņurcītu bezveidīgu metāla gabalu kaudzi – to, kas vēl pirms diennakts, gaišā dienas laikā, bija samērā jauna Ford markas vieglā automašīna:
«Nupat uz ātrumu 80 kilometri stundā pāriet Francijā. Tur, kur ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā un bez sadalošās barjeras. Tas būs 400 tūkstošos kilometru! Briesmīgi? Jā. Taču paskatiet pēdējās nedēļas policijas ziņas – nedēļas laikā ir desmit līķi… Un viss tikai tāpēc, ka cilvēki grib lidot. Bet lidot viņi nemāk, un automobiļi ir provocējoši, jaudas ir milzīgas, ilūzijas, ka tikpat ātri varēs arī apstāties, ir milzīgas… Vakar tepat uz Kleistu ielas viens iebrauca smagajam auto purnā. Smagās mašīnas šoferis atceras, ka bijusi pilnīgi tukša (divvirzienu ar vienu joslu katrā virzienā) iela, neviens neesot traucējis. Šodien jau vairs neviens tā arī neuzzinās, vai vieglā auto vadītājam bija pašnāvības nodoms vai, visticamāk, telefons rokās… Četrdesmit gadi, kāda tur var būt pašnāvība, kādas tur var būt veselības problēmas, maz ticams. Noteikti bakstījās telefonā. Tas arī ir noziegums pret cilvēci! Arī es, vecs braucējs un labs meistars, nevaru nobraukt taisni un labi tad, ja mēģināšu rakstīt… Runāt, nu, to varbūt, bet, ja es gribu sievai ierakstīt vacapā, ko pirkt, es noteikti nobraukšu kaut kā šitā, nu, 100 punkti!»
KĀDREIZ TAS BIJA FORDS… Foto no Skaties.lv