Kopš 1. septembra skvēriņš noteikti iekļauts skolas bērnu loģistikā. Jau ierasta lieta, ka pēcpusdienā, kad stundas beigušās, vienā stūrī sabrauc turīgāki tēva dēli ar motorolleriem. Nē, ar krāniņiem jeb katrs ar savu tehniku te puiši nemērojas, vairāk tās ir jaunekļu runas par viņiem aktuālām tēmām. Protams, reizēm gan jau arī kāda cigarete tiek novilkta, taču – gods kam gods – tukšas alus pudeles vai kārbas gan neesmu šajā moto pitstopa vietā pēc tam manījis. Krietnu duci Rasēna piena mazo paciņu, tukšu, gan. Par to man pat nedaudz tā kā prieks – redz, alkohola reibumā pie stūres jaunieši tomēr nesēžas…
Taču pats sāls šoreiz par skolniecēm, atļaušos puslīdz droši apgalvot, ka no Valmieras 5. vidusskolas, jo nākamajā dienā pēc mūsu kontaktsituācijas redzēju visu tālāk minēto trijotni – tieši tādos pašos tērpos (viena no vecākajām tērpta melnā ar tumšu mugureni, otrai mugurā rozā vējjaka ar gaiši zilu lejas pusi, plecos vēl košāk rozā soma, mazajai violeta micīte galvā) izejam cauri skvēriņam un dodamies pilsētas centra virzienā, kur Apiņielas kvartāla bērniem pa ceļam tikai viena mācību iestāde – 5. vidusskola.