PĀRBŪVĒTĀ ĶIRSONA MUIŽA. Savulaik šo nelielo pili uzslēja Lido īpašnieks Cēsu puika Gunārs Ķirsons, taču, treknajiem gadiem beidzoties, viņam šis objekts ar visām blakus iecerēm vairs nebija ceļams, kur nu vēl tālāk nesams… No parādiem vietējo miljonāru ap 2012. gadu izglāba vīrs ar vismaz kārtu augstākiem ienākumiem virs Ķirsona ziedu laikos iespētajiem. Jurijs Šeflers visu pārbūvējis pa savam, toties izteikti pa lepno – uz šejieni, kur saimnieks ierodas varbūt pusduci reižu gadā, nav kauns pat karaļpārus vest. Izņemot pašu pieticīgo Gaiziņa virsotni, apkārt, kur vien plešas Jurija Šeflera īpašumi, viss tiek veidots un arī jau izskatās starptautiskam līmenim atbilstoši. G. Vīksnas foto
Nevar teikt, ka Gaiziņš būtu pilnīgi aizmirsts. Latvijas dižošanās mērogiem netipiski piezemēta tūrisma informācija valsts augstākā kalna pakājē patiešām ir, tiesa, norādes gluži viennozīmīgas nav – ja zini, tad iesi uz virsotni pa taisno, ja strikti turēsies pie norādēm – sanāks neliels līkumiņš… Kalna virsotne ir normāli nopļauta, taču neliels pamestības iespaids ar visu vasarā snaudošo ziemas slēpošanas trases saimniecību te valda. Kad laukuma malā ieraugu miniatūram ugunsdzēsēju kaujas tornim līdzīgo Gaiziņa oficiālo cepurīti ar uzrakstu, kurā kalna augstums noapaļots uz augšu, salīdzinājums ar igauņu Munameģa virsotnes skatu torni nav tēvzemei par labu.
Kāds man tūlīt teiks, ka Gaiziņa virsotne līdz pat šim gadam bijusi Amerikā dzīvojošās Ineses Apeles un viņas radu privātīpašums.