Tā tas īstajā teātrī, bet kā tad mūsu politiskajā arēnā?
Nepacietīgākajiem laikam ir skaidrs, ka viņi jau sen vairs negaida plānu A, B vai C, bet cilvēkus, kas vēlas strādāt. Tādus, kam ir goda prāts, bet Latvijas sabiedrībai visu laiku jārēķinās ar nesekmīgiem māksliniekiem, kas velk tad sarkanas, tad zaļas līnijas un muļļājas.
Neviens deputāts un ministra kandidāts pašlaik godīgi nenopelna savu algu. Nepelna, bet tik saņem un vēl spriež, cik nākamajā gadā vajadzētu skolotājiem, cik mediķiem, kas ir viņu slodze, kas virsstundas. Bet – ja pāris mēnešus bez būtiska iemesla kāda skolotāja nenostātos klases priekšā, kāds ārsts nebūtu pie operāciju galda?…