Ērika kunga mājās ir viesu istaba. Griestos kāds cilnis veidots laivas formā, lustra noslīgst lejup kā apgriezts kuģa masts, bet uz durvīm ir gleznoti viļņi un saulriets. Varbūt saules lēkts? Nepajautāju. Sarunā gan Ēriks teica, ka rīta saule visu mūžu viņam bijusi īpaši mīļa. Tā atnes jaunu, gaišu dienu, un viņš par tām iemācījies dikti priecāties, būdams laimīgs par dāvāto garo un piepildīto mūžu. Arī par to, ka varējis līdzi dzīvot savas valsts laikam, izturot gan skarbus, gan gaismas pielietus notikumus.
Vīrs ar jūras gēnu
Kad jāatceras jūra, viļņi un sājais vējš, sirmā kunga acīs rotaļājas mazi velniņi. Viņš atzīstas, ka nemūžam nesaprot, kā jūra var nepatikt! Būdams Gaujas Stāvajos krastos, viņš vienmēr veroties augšup, mierpilnais acu skats tad aizķerot priežu galotnes. Priedes esot tik slaidas un spraunas, kādas reiz Kuivižos un Ainažos liktas burinieku mastos.
«Tur Tomsonu dzimta bija svarīga kuģu būvēšanā. Esmu dzimis, audzis Salacgrīvas, Ainažu pusē. Tur Tomsoni bija mūrnieki un kapteiņi. Mans onkulis, tēvabrālis, bija tālbraucējs kapteinis, bet tēvs – nelokāms lauksaimnieks. Es gan nevarēju izlaist, ka paaudzē kāds no Tomsoniem nebūs jūrā gājējs. Tagad man aug mazmazbērni, es saku – kādam no viņiem ir jūrniekam jābūt! Mazbērni jau jūru izlaida, un man pašam bija divas meitas, tad jau skaidrs, ka ar jūru nesanāca,» smaidot stāstīja Ēriks, jo tieši par meitām, četriem mazbērniem un septiņiem mazmazbērniem viņam vislielākais prieks.
Dzimta spēcīga un daudz tajā ilgdzīvotāju. Ērika vecākā māsa pārdzīvojusi simt gadus, bet jaunākajam brālim vēl viss esot priekšā, jo viņam tikai pie deviņdesmit. Visi vienmēr bijuši ņipri un varoši, kas paši prot atrast darāmo un dzīvesprieku.
«Kā manus 99 gadus svinējām? Lustīgi nosvinējām, stundām dziedājām visas rātnās un nerātnās dziesmas. Bērni un radi bijām kopā,» atcerējās Ēriks un piebilda, ka dziedāt viņam vienmēr paticis. Brieduma gados vīru korī «Imanta» dziedājis un sirmākā vecumā, kamēr kājās netrūcis spēka, dziedājis «Baltajos bērzos».
PĀRCĒLĀJI juku laikā izglāba tūkstošiem cilvēku, kas, aizmūkot no padomju varas, Zviedrijā un citviet pasaulē uzsāka dzīvi no jauna. Viens no pārcēlājiem bija Ēriks Tomsons. Jāņa Līgata foto