Nebūtu plata gājuma, ja kāds nespertu pirmo soli.
Izdzīvojam Latvijas svētku mēnesi. Īpašu savā neatkārtojamībā, jo soli pa solim arī Latvijas simtgade ieies vēsturē. Viendien aizdomājos, ka pēc gadu gadiem tieši mums, kas šobrīd klātesoši, mazbērni vēl var gribēt pajautāt: nu, kā tas bija? Vienvakar liku sev piedomāt, kas ir šī mana taisnība, viena starp daudzajām, kuru būtu vērts formulēt, lai varētu kādreiz atkārtot. Ja vajadzētu. Varbūt.
Cilvēks. Viss labais sākas no cilvēka. No viņa vēlmes, gribas, no viņa sirds. Cilvēks ir tā saprātīgā un saprātīgākā būtne uz pasaules, tāpēc uz viņa pleciem likta tik liela atbildība. Tāpēc viņam ļauts klupt un celties, un ticēt, un atkal darīt no jauna. Tāpēc tikai cilvēks domā par pagātni, tagadni un nākotni un, kā nu prazdams, izdzīvo šodienu.