Pārdomām kāds no Rosārio apkopotiem stāstiem: «Kareivis, atgriežoties no kara, kurā zaudējis draugu, kurš, savukārt, viņu bija izglābis, vēlējās apciemot drauga tēvu un izteikt līdzjūtību. Kā pateicību uzgleznojis kritušā drauga portretu, kā nu mācējis. Tēvs to pieņēma un pielika to goda vietā uz kamīna starp daudzām slavenu mākslinieku gleznām. Viņš bija mākslas darbu kolekcionārs un arī ļoti bagāts. Pēc neilga laika tēvs nomira un tika izsludināta izsole mākslas darbu kolekcijai. Izsoles vadītājs kā pirmo piedāvāja portretu «Dēls». Sanākušie izsoles dalībnieki sauca, lai dod vērtīgās gleznas solīšanai, ne šo. Izsoles vadītājs neatlaidās – sāksim izsoli ar šo portretu «Dēls». Vai kāds sola 100 vai 200, daudzi neapmierināti atkārtoja – izsoliet vērtīgos darbus. Vadītājs nemainīgi – portrets «Dēls». Tā paša nama vecais dārznieks teica – es varu dot tikai 10. Izsoles vadītājs jautāja, vai kāds pārsolīs vairāk, bet neviens. Tad sekoja āmura piesitiens, un pārdots. Daudzi atviegloti sauca, tagad tikai sāksies vērtīgās kolekcijas izsole. Piedodiet, izsole beigusies, noliekot āmuru, teica izsoles vadītājs – testamentā bija teikts: kurš nosolīs portretu «Dēls», tas iegūst visu kolekciju un visus īpašumus.»
Kam ir dēls, tam ir viss.
«Bet mūžīga dzīvība ir tā, ka tie pazīst tevi – vienīgo, patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko tu esi sūtījis.» (Jāņa ev.17:3)
Svētīgus, skaistus, gaišus, mierpilnus Kristus piedzimšanas svētkus!