Jaunieši piesaka tiesības lemt par planētas nākotni

Tikmēr Pasaules meteoroloģijas organizācija ziņojumā par 2018. gadu konstatē, ka kopš mērījumu aizsākšanas planētas 20 siltākie gadi ir bijuši tieši pēdējo 22 gadu laikā. Turklāt no tiem četri pēdējie ir bijuši viskarstākie un rādījuši arvien straujāku planētas sasilšanas tendenci. Ziņojumā arī teikts: «Izplūdes gāzes ir jaunos, rekordaugstos līmeņos. Tā turpinoties, šī gadsimta beigās nāksies novērot gaisa temperatūras paaugstināšanos par 3°-5°.» Nav noslēpums, ka būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir fosilie kurināmie (naftas produkti, ogles, dažādas gāzes), kuros pazemē ir nogūlusies un miljoniem gadu tur krājusies no Saules saņemtā enerģija. Šobrīd, kad Saule joprojām gādā savu siltumu, tieši fosilo slāņu izcelšana un nokurināšana rada atmosfēras pārkaršanu: ja daļu Saules siltuma atmosfēra normālā situācijā līdz šim spēja atstarot, tad uz planētas virsmas sakurinātais karstums cauri ar ogļskābo gāzi piesārņotajai atmosfērai projām netiek.