* Alnis ir lielisks peldētājs. Reiz ar draugu Burtniekā velcējām. Pēkšņi draugs rāda – re, tur peld kaut kāds čakārnis, neuzbrauc virsū! Nodomāju: kur, velns, skaidrā, rāmā laikā pašā ezera vidū var peldēt čakārnis? Kad ieskatījāmies vērīgāk, secinājām, ka ezeru peldus šķērso alnis ar pamatīgiem ragiem. Nospriedām, ka šim laikam slinkums cilpot ezeram apkārt, tāpēc laiž pa taisno. Vēl bažījāmies, vai šis spēs ezeru visā platumā pārpeldēt. Airējāmies tuvāk, varbūt kaut kā palīdzēt vajadzēs. Alnim ar peldēšanu nebija nekādu problēmu. Ticis pāri ezeram vai visplatākajā vietā, šis aiz Ragagala izkāpa krastā un lepni iesoļoja mežā.
* Reiz agrā pavasarī Rūjā ar ēsmas zivtiņu makšķerēju līdakas. Makšķeri biju aizlicis aiz krūma, tā lai pludiņu tomēr redzu, tikmēr pats netālu ķēru ēsmas zivteles. Pēkšņi salēcos no pamatīga blīkšķa. Jau nodomāju, vai tikai aiz krūma upē nav iegāzusies kāda automašīna. Steidzos jau glābt savu līdaku makšķeri, bet tad netālu no mana pludiņa parādījās aļņa galva. Arī šoreiz šis, redz, noteikti gribēja šķērsot upi tieši šajā, pietiekami platajā vietā un nekur citur, kur pāri tikt varētu daudz vieglāk. Bet alnis citādā ziņā bija ļoti solīds, manu makšķeri atstāja nesabojātu.
* Kādam citam peldētājam gan tik labi nepaveicās. Ziemā mežinieki bija pamanījuši aļņu bulli kuļamies pa Salacu. Upe no malām pāris metrus bija aizsalusi, un alnis pāri ledum nekādi nav ticis krastā. Vīri metušies palīdzēt. Kaut kā izdevies uz ragiem uzmest striķi. Tad pacirtuši ledu un ar lielām pūlēm izvilkuši neveiksmīgo peldētāju krastā. Gribējuši arī savu striķi atgūt, bet alnis laikam nospriedis to paņemt līdzi vai nu kā suvenīru, vai nākamajai līdzīgai glābšanas vajadzībai un nav vairs laidis cilvēkus klāt, kļuvis pat dusmīgs. Tad nu varējuši nogriezt vien striķa garāko gabalu un noskatīties, kā mūsu mežu karalis lepni iesoļo mežā ar striķa galu ap ragiem.
PELDĒTĀJS. No ūdens vien izslietā galva un ragi tiešām izskatās pēc čakārņa.