Arī MIERVALDIS KRASOVSKIS, ar kuru iepriekšējā nedēļā pārspriedām rīkstniecības tēmu, apgalvo, ka par āderu noteikšanu līdz šim nevienu pārmetumu nav saņēmis: akās, kas izraktas viņa noteiktajos āderu krustpunktos, ūdens neizsīkstot. Miervaldis uzskata, ka spēja sajust āderes piemītot daudziem, kuri ir pietiekami jūtīgi pret dabā notiekošiem procesiem. Vien jāmācoties no pieredzējušajiem rīkstniekiem.
Ūdeņu valdītājs
Ūdeņu iepazīšanā, savaldīšanā un regulēšanā būtībā ir pagājis viss Miervalda darba mūžs. Pēc Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumā iegūtās izglītības 38 gadus viņš ir nostrādājis Valmieras meliorācijas pārvaldē par drenu brigadieri. Gan krūmu ciršana bijusi jāorganizē, gan trases jāiezīmē, gan grāvji jāiezīmē un drenas jāliek. Pieredzēti laiki, kad grāvji vēl rakti ar grāvju arkliem un ieliktās drenas aizbērtas ar lāpstām… Tikai pēc tam meliorācijā ienākuši ekskavatori un daudz modernāka tehnika.
«Visā Silzemniekā ir manis liktās drenas,» stāsta pieredzējušais meliorators. «Kad nu atkal nopietnāk sāk domāt par meliorāciju un tiek celti augšā vecie projekti, iespējams, ka parādīsies arī kāds manis zīmētais. Ceru, ka noderēs, jo zemei jau meliorācijas vajadzība par šiem gadiem nav mainījusies.»
Rīkstnieku prasmes Miervaldis novērtējis, jau strādājot meliorācijā. Bijis jāliek drenas pie toreiz vēl līkumotā ceļa uz Mazsalacu, bet tur sakarnieku kabeļi. Sakarnieki mērījuši ar aparātiem un nosprauduši līniju, zem kuras kabeļiem jābūt. Bet ekskavators jau drīz vien pārrāvis kabeli pat diezgan patālu no nospraustās līnijas. Melioratori sapratuši, ka sakarnieku mērījumiem uzticēties nevar, darbu vadītājs atvedis rīkstnieku Unguru, kas daudz precīzāk noteicis kabeļu atrašanās vietu. Arī citās šaubu reizēs saukuši rīkstnieku.
NENOVALDĀMĀ. Miervaldis Krasovskis demonstrē, cik cilvēka rokām nepaklausīga rīkstīte ir vietā, kur apakšā esot ādere. Ārijas Romanovskas foto