Kandidātu daudz, vietu – maz

Nav noslēpums, ka krēsls Briselē ir ļoti dāsni apmaksāts – deputāti mēnesī saņem vairāk nekā lielākā daļa valsts iedzīvotāju visā gadā, līdz ar to konkurence uz Latvijai atvēlētajām astoņām vietām mēdz būt lielāka nekā padomju gados uz studijām Universitātes Juridiskajā fakultātē vai aktieru kursā Konservatorijā, jo izredzes ir tikai sarakstu pirmajiem numuriem, kas parasti ir sabiedrībā labi zināmas personības, bet pārējiem jāsamierinās ar fona vokālistu lomu, tāpēc arī par viņiem reti kurš iedzīvotājs kaut ko dzirdējis. Klasisks piemērs – Attīstībai/Par! saraksta pārējie kandidāti: par Aināru Dimantu varbūt zinām, ka viņš savulaik vadījis Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, bet LU Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina, Saeimas deputāte Marija Golubeva, Inese Ikstena, Artūrs Toms Plešs, kā arī Adriana Treikule, Gundars Ostrovskis, Aldis Austers, Viesturs Zeps, Miks Celmiņš, Ilze Krēsliņa un Sergejs Akuličs varētu būt zināmi tikai šauram kolēģu vai attiecīgās jomas speciālistu lokam.