Šoreiz skolotājas Daina Tentere, Ingrīda Bērziņa un skolēnu grupa – Betija, Nate, Aleksis, Ilmārs un Rolands – viesojās UNESCO Pasaules mantojuma vietās Spānijā, Mursijas provincē. Mūs ļoti sirsnīgi uzņēma Gabriela Miro vidusskolas projekta komanda. Iepazināmies ar Spānijas ekonomiku un kultūru. Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Droši vien katrā mājā ir nobaudīti spāņu audzētie apelsīni, mandarīni, citroni, olīvas, dateles, dažādi zaļie salāti. Latvijā ūdens nāk pa durvīm iekšā, bet Spānijā tā ir dārga manta. Ir saglabājusies gadsimtiem veca irigācijas sistēma – bez lauku laistīšanas Vidusjūras klimata apstākļos nekas neaugtu. Redzējām, ka tiek veidotas jaunas laistīšanas iekārtas. Bet, neskatoties uz ūdens ierobežotību, Mursija, Alikante, Elče, Orihuela bija tīras, sakoptas un palmām bagātas. Apelsīnu koki apstādījumu vietā – tā vien gribējās kādu noraut un pagaršot tūlīt uz vietas. Tālumā gozējās varenie Pireneju kalni, to pakājēs savu balti sārto ziedēšanu uzsāka mandeļkociņi. Triju dienu ekskursijās iepazināmies ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajiem kultūras un dabas objektiem Mursijas provinces pilsētās. Arhitektūras pieminekļi izceļas ar savu varenumu, greznumu un senatnīgumu. Viens no iespaidīgākajiem dabas objektiem bija Priest’s Orchard, kas pasludināts par Nacionālo vēsturisko dārzu, ko sauc arī par Elčes palmu mežu. Izcili skaistās palmas, kas ir paraugi no visas pasaules, ziedošie krūmi, apjomīgie kaktusu stādījumi – bija par ko pabrīnīties. Projekta komandas par pienākumu uzskatīja fotografēšanos pie parka zvaigznes – 168 gadus vecās Imperial Palm Tree.
Protams, neizpalika spāņu virtuves labumu nobaudīšana. Tradicionālās uzkodas jeb tapas visiem gāja pie sirds. Citādi bija ar spāņu dārzeņu un jūras velšu nobaudīšanu. Par svaigo zaļo salātu porcijām domstarpību nebija – tos notiesāja gan skolēni, gan skolotāji. Artišoks īpašā mērcē, pildīts baklažāns, jūras veltes saldskābā mērcē – tos neapēstus oficianti aiznesa atpakaļ. Ar īpašiem olē saucieniem tika sagaidīts saldais ēdiens – šokolādes pudiņš ar saldējumu. Itāļu meitenes bija vīlušās, pasūtot makaronu ēdienu, – paskatījās, pagaršoja un pastūma šķīvi prom, tie nebija pagatavoti viņu gaumē. Tādā veidā skolēni iepazinās ar spāņu virtuves garšām. Savukārt skolotājas pie rīta kafijas nedabūja ierasto siera vai gaļas maizīti, bet bija jāizvēlas apēst kādu no desmit dažādām krēmkūkām vai dzert tikai kafiju. Arī tā bija pieredze, ka siltajā Spānijas klimatā cilvēki no rītiem smagu ēdienu neēd.
Maija beigās savukārt mums būs jāuzņem projekta dalībvalstu komandas no Spānijas, Polijas, Itālijas, Ungārijas un Islandes. Jau tagad tiek plānots, kā un ar ko iepazīstināt jauniegūtos draugus. Mūsu skolēni dzīvoja un par viņiem rūpējās ģimenes, to pašu vajadzētu nodrošināt arī mums. Latvijas kultūra ir bagāta, daba daudzveidīga – mums ir ar ko lepoties un rādīt.
PIE 168 GADUS VECĀS PALMAS: 1. rindā no kreisās – Daina Tentere, Betija Zumente, Nate Puriņa, Aleksis Indriksons, Ingrīda Bērziņa, 2. rindā – Rolands Reiziņš, Ilmārs Duncis. Rolanda Reiziņa foto