Laikrakstu periodikā ir atrodamas ziņas, ka Sapas dzirnavu dambis tika pārrauts arī 1931. gadā, kad tā gada aprīļa beigās no krastiem izgāja Gauja, izskalojot un sagraujot dzirnavu ēkas stūri. Atšķirībā no padomju varas 31 gadu vēlāk, brīvajā Latvijā uzreiz atradās līdzekļi seku likvidēšanai. «Šoseju un zemes ceļu d-ts atvēlējis 34.568 Ls kredītu dzelzsbetona tilta jaunbūvei pār Miegas upi uz Cēsu-Valmieras ceļa pie Sapas dzirnavām,» rakstīts 1931. gada 15. jūnija «Latvijas Kareivis» izdevumā.
Nolemta nelaimei
Meklējot informāciju par Sapas dzirnavu vēsturi aizvadītajā gadsimtā, uzgāju vairākas ziņas, kas velk uz to, ka šī vieta ir vienkārši nolādēta. 1927. gadā vien tur notika divi traģiski negadījumi – maija sākumā dzirnavu kalpone Alvina K. iedzērusi nāvīgu šķidrumu un nomirusi, piecus mēnešus vēlāk, dzirnavu tuvumā atverot kādu atrastu kastīti, sprādzienā smagi ievainots dzirnavu strādnieks Otto Puriņš, kas tikko kā bija atgriezies no savas līgavas Paulīnes Gailīt. Par abiem tolaik ziņoja «Latvijas Kareivis».
1943. gada 31. jūlija «Liesmas» pielikumā «Tālavietis» tiek aprakstīts gadījums, kad uz Valmieras-Cēsu ceļa līkumā pie Sapas dzirnavām tieši uz dambja ceļu nesadalījušas vieglā un kravas automašīna, kā rezultātā smagais, kas vedis malkas kravu, uz kuras sēdējuši trīs līdzbraucēji, pārsviedies šķērsām ceļam un no vairāk nekā 10 metru augstuma iegāzies dzirnavu upē. Laimīgā kārtā ne šoferis, ne arī līdzbraucēji, kas iesviesti ūdenī, nav cietuši. Vieglā mašīna palikusi uz tilta, un tās braucēji samērā viegli ievainoti.
DZIRNAVAS pēc 1962. gada notikuma. Foto no vietnes zudusilatvija.lv