Tā nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Tās nodeg līdz ar kūlu.
Šāda rīcība samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas, kā rezultātā paliek vien tās augu sugas, kas ir visizturīgākās, biežāk mazāk derīgās lopu barošanai, kā arī izzūd retās sugas. Daži varbūt uzskata, ka sadeg arī ērces, tomēr VUGD apkopotā informācija liecina, ka no tām sadeg vien maza daļa uz kopējā fona.
Ir teiciens – ratus taisi ziemā, bet ragavas kal vasarā. To savā ziņā varētu attiecināt arī uz šo situāciju, jo, lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic pastāvīgi – regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.