No vēsturnieku stāstījuma uzzinām, kā jaunais Mičkēnu saimnieks, paralēli interesējoties par Valmieras un apkārtējo draudžu vēsturi, dibinājis šaipusē pirmo bibliotēku biedrību, pēc pāris gadiem – Kauguru lauksaimnieku biedrību, kas vēlāk kļuvusi par Baltijas lauksaimnieku biedrību, saliedējot Vidzemes zemniecību, kā uzsācis 1903. gadā sadarbību ar jauno agronomu Kārli Ulmani, rīkojot piensaimnieku kursus un lauksaimniecības izstādes, kā piedalījušies 1905. gada notikumos, kā trīsdesmito gadu vidū pievērsies Tālavas senatnes pētīšanai un teiksmainās Beverīnas meklējumiem.
«ŠAJĀ GRĀMATĀ ir 1932. gada izdevuma Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē teksts, otrajā daļā – Hermaņa Enzeliņa publikācijas presē, kuras man bija atklājums, bet trešā ir biogrāfiskā daļa – agronoma Kārļa Liepiņa apraksts par Hermaņa Enzeliņa mūžu un Tāļa Pumpuriņa raksts par Hermani Enzeliņu kā vēstures pētnieku,» stāsta Valters Grīviņš. Ārijas Romanovskas foto