Tajā pašā laikā apgalvojumi par to, ka valsts atbildīgo ministriju vai parlamenta personās ignorē tās vai citas vajadzības, visbiežāk ir lielā mērā nepamatoti, jo gandrīz visās svarīgākajās jomās šā gada budžetā ir paredzēts izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2018. gadu. Protams, cits jautājums ir, ka līdzekļu pieaugums nav tik liels, kā to vēlētos redzēt nozaru pārstāvji, strādājošie vai valdības sociālie partneri, tomēr esošo resursu robežās tiek darīts ļoti daudz.
Par to liecina arī skaitļi. Tā šā gada budžetā ir iekļauti papildus 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Papildus 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni eiro – īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Par aptuveni miljonu eiro tiks palielināts pabalstu par adoptētajiem bērniem fonds. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai, bet 10,4 miljoni eiro tiks piešķirti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
Atsevišķi jāpiemin, ka šā gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Savukārt, ja uz budžetu paraugās no ministriju skatu punkta, tad vairāk līdzekļu paredzēts pārliecinošam to vairākumam, tāpat palielināsies vairākuma dažādu valsts iestāžu budžeti. Gandrīz visi šie līdzekļi ir paredzēti vai nu atalgojuma palielināšanai ierindas darbiniekiem, vai arī sociālajām izmaksām un attiecas uz ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju.
Tieši tāpat ir paredzēts rīkoties arī nākamajā un turpmākajos gados – iespēju robežās palielinot izdevumus, ievērojamu daļu no tiem novirzot darba algu un sociālo maksājumu palielināšanai. Kopumā tas ir plāns ilgākam laika posmam, kura mērķis ir konstanti celt Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Ceru, ka to apzinās arī vairākums iedzīvotāju un ar izprati attiecas pret valdības iecerēm un darbību.