Daudz pamanāmāki ir jauno ūdensputnu pirmie ceļojumi. It sevišķi prieks tiem cilvēkiem, kuru māju tuvumā ligzdošanai ūdenstilpi izraudzījušies vai visskaistākie putni – gulbji. Ja viņu perējums bijis veiksmīgs, pastāv cerība, ka gulbji šo vietu ligzdošanai izraudzīsies uz ilgākiem gadiem. Tāda viņiem ir atmiņa un ieradums.
Pirms trim gadiem tādu cerību uz Saviem gulbjiem loloja arī Beverīnas novada ciematā «Gauja» dzīvojošie: tuvumā esošajā Gaujas attekā divi gulbji bija izbūvējuši pamatīgu ligzdu un gulbju māte tajā cītīgi perēja pietiekami daudzās olas. Taču laikā, kad mazajiem gulbēniem vajadzēja izšķilties (daži pat bija pamanījuši, ka jau ir izšķīlušies), notika traģēdija – kāds nežēlīgs un pietiekami spēcīgs vai viltīgs zvērs, kurš uzdrošinājās pat no lielajiem gulbjiem nebaidīties, ligzdu izpostīja. Abi putni vēl vairākas nedēļas tramīgi uzturējās attekā, izmisīgi cenšoties pamanīt kaut vienu kaut kur paslēpušos mazuli. Tad abi aizlidoja. Varēja domāt, ka no šīs vietas uz visiem laikiem. Vismaz šis pāris. Divus nākamos gadus šajā attekā gulbjus vairs nemanīja.
GANDRĪZ VAI MĀTEI PIE ASTES TUROTIES. Tā, abu lielo sargāts, nu pārvietojas mazais gulbēns. Ārijas Romanovskas foto