«Šī tiešām mums ir ļoti nozīmīga diena – pirms 155 gadiem kaut kur šinī vietā pulcējās vīri, ko aicināja kopā Juris Neikens, un mums kā šo notikumu mantiniekiem ir ļoti liels gods un pienākums uzturēt šīs tradīcijas un par tām runāt. Arī šī pirms pieciem gadiem atjaunotā estrāde, kad svinējām 150 gadu jubileju, šajā laika posmā piedzīvojusi daudzus iespaidīgus notikumus un daudzas dižas personības. Pati par sevi Dabas koncertzāle ir tikai būve, bet dziesma un mūzika ir dvēsele, un tā mums jākopj. Tāpēc es priecājos un saku paldies katram kolektīvam, katram dalībniekam, katram šīvakara apmeklētājam par to, ka mēs esam kopā, veidojot mūsu vēsturi, – lai jums jauks šis vakars.»
Un vakars tiešām izvērtās jauks, klausoties gan sieviešu un vīru koru sadziedāšanos, gan solistu Ineses Mičules un Ivara Cinkusa priekšnesumos, gan starptautiskās koklētāju nometnes dalībnieku un dūdinieka Eduarda Klints sniegumā, bet emocionālā kulminācija – komponista Ulda Stabulnieka un dzejnieka Ojāra Vācieša Barons – izskanēja kā tautas dziesmas godināšanas galvenais subjekts.
Koncerta izskaņā Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra vadītāja Inna Krēsliņa pateicās pasākuma mākslinieciskajiem vadītājiem Laimai Jansonei un Ivaram Cinkusam, režisorei Dacei Micānei-Zālītei, virsdiriģentiem Ingai Zirnei, Karīnai Pundzjus, Mārai Marnauzai, Aivaram Gailim un Uldim Kokaram, kolektīvu vadītājiem, koncertmeistarei Līgai Ivānei, Dikļu pagasta pārvaldniekam Atim Antonam un īpašajiem viesiem – Vašingtonas universitātes jauktajam koncertkorim no Sietlas ar diriģentiem Džefriju Boru un Džizeli Uaiersu.
Šķiroties koncerta dalībnieki un klausītāji Laimas un Ivara vadībā nodziedāja brīnišķīgu mantru – Mīl katrs baltu maizes riku, pēc kuras skatītāju rindās sēdošā diriģente Irēna Zelča atzīmēja: «Tas bija labi!» Bet ar to svētki vēl nebeidzās – no astoņiem vakarā turpat Dabas koncertzālē izturīgākie lustējās zaļumballē ar grupu Zeļļi.
APKAL MANU KUMELIŅU – dzied apvienotie kori, diriģente Māra Marnauza. Ārijas Romanovskas foto