Ierasta ir aina, ka jaunieši, tērpti atstarojošajās vestēs, rušinās pilsētu puķu dobēs. «Kad vēl nebija notikusi Memoriāla (II Pasaules karā kritušajiem karavīriem – aut.) rekonstrukcija un bija vecās flīzes, es vienmēr noraudzījos, kā bērni tur ravē, un bija redzams, ka viņiem īsti tas darbs nepatīk. Viņi sēdēja ar kaplīšiem un «gariem zobiem» vilka laiku. Tāpēc, ka viņi darīja to, kas viņiem nepatīk. Mums ir sētnieks, kas to darbu dara, viņš saņem par to algu. Bērnudārzā būtiskāk ir saprast, kā jūtas skolotāji, jo tas ir krietni grūtāks darbs nekā sētniekam,» stāsta pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» direktore Sarmīte Indriksone. Sētnieks savu darbu lielākoties paveic vienatnē, bet jaunietim, kas pieņemts darbā vasarā, palīdzot grupiņā, ir jāstrādā komandā ar skolotājām un auklītēm.
Direktore uzsver, ka jaunieši ir liels atbalsts vasaras laikā, kad bērnudārza personāls dodas atvaļinājumā, kad darba apjoms palielinās, kaut kopējais grupu skaits samazinās. Pēc Jāņiem bērnudārzā ierasto 11 grupu vietā darbojas vien piecas apvienotās grupas. Viss atbalsta personāls tiek iesaistīts ikdienas darbā grupiņās, periodiski notiek personāla rotācija.
ELVIS FIĻIPOVS kopā ar pirmsskolēniem pavadīja dienas pirmās daļas četras stundas. Lai arī bijis interesanti, tomēr jutis arī nogurumu, vakarā dodoties uz airēšanas slaloma treniņu. Jāņa Līgata foto