Šogad Latvijas bibliotekāri izvēlējās Bavāriju un tās kaimiņzemi Bādeni-Virtembergu, lai dotos profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņas braucienā. Mūsu mērķis bija šajā brīnišķīgajā Vācijas daļā apskatīt un iepazīt bibliotēkas.
Par šo iespēju sakām paldies LBB valdes priekšsēdētājai Mārai Jēkabsonei, tūrisma firmai «Balt-Go» un mūsu gidei Agrai Kļaviņai. Braucienā pavadījām 10 dienas, ko veltījām gan darbam, gan atpūtai.
Bavārijas un Bādenes-Virtembergas bibliotēkas – cita par citu lielāka, cita par citu vecāka un cita par citu atšķirīgāka savā saturā, nozīmē un dizainā. Pavisam sešas. No tām četras pilsētu bibliotēkas – Marktheidenfeldā, Rotenburgā, Bīberahā un Štutgartē, bez tām Vircburgas Universitātes bibliotēka un Bavārijas Valsts bibliotēka.
No visām spilgtāk atmiņā paliekoša Štutgartes pilsētas bibliotēka. To, ļaujoties austrumu filozofijas idejām un sakarībām, projektējis korejiešu arhitekts Eun Young Yi. Ēka atklāta 2011. gadā un vizuāli līdzinās baltam kubam, kura projektēšanas pamatā simetrija un modulis – skaitlis 9 – deviņu stāvu augstumā un deviņu logu (durvju) platumā. Ēkas fasāde un iekštelpu interjers vienā krāsā – viss balts – grīda, kāpnes, sienas, griesti, plaukti. Jo arhitekts uzskatījis, ka krāsas baltajā namā ienesīs cilvēki un grāmatas. Krāsainu atkāpi ēkas autors izdarījis vien bērnu nodaļā, kur kā atsevišķi akcenti – krāsu laukumi – ir mēbeles atpūtai. Pārsteidzoši askētiski vienkārši un iedvesmojoši. Tīri un ļoti, ļoti gaiši. Katrs bibliotēkas stāvs ir tematiski atšķirīgs. Bibliotēkai ir vairāk nekā 10 filiālbibliotēkas un divi bibliobusi.
Ar interesi ļāvāmies ekskursijai Bavārijas Valsts bibliotēkā. Bibliotēka dibināta kā Vitenbahu galma bibliotēka. Šobrīd tā ir Bavārijas centrālā bibliotēka, kura uzkrāj federālās zemes kultūrvēsturisko mantojumu. Pagājušajā gadsimtā Vācijā notikusi liela klosteru likvidēšanās – to garīgais mantojums nonācis un tiek glabāts Bavārijas Valsts bibliotēkā. Šī bibliotēka savās krātuvēs glabā ap 10,5 miljonu vienību, to skaitā 130000 vērtīgu un retu rokrakstu. Bibliotēkā krājums tiek digitalizēts, to palīdz sadarbība ar uzņēmumu «Google». Ēka ir milzīga, tajā ļoti daudz darbinieku – 800. Ekskursijas vadītāja mūs iepazīstināja ar bibliotēkas senāko daļu, savām acīm raudzījām viduslaiku grāmatas un pabijām to krātuvē.
Iespaidīga bija tikšanās ar Vircburgas Universitātes bibliotēku, kas šogad svin 400 gadu jubileju. Šī bibliotēka ir ļoti iecienīta pašu studentu vidū – tai ir ļoti izdevīgs apmeklējuma laiks: darba dienās līdz pat pulksten 24. Tā atvērta arī sestdienās un svētdienās. Pie bibliotēkas laukums studentu transportam – velosipēdiem, skūteriem un motocikliem, no kā vien nojaušams bibliotēkas lielais apmeklējums. Studenti tiekas savstarpēji cits ar citu, studē, pēta, meklē… Bibliotēkā valda patiešām izzinoši radoša gaisotne.
Bibliotēkā skatījām seno grāmatu un retumu kolekcijas izstādi «Universitātes bibliotēkas dārgumi 400 gados» ar seniem izdevumiem, kas daudzkārt greznāki par mūslaikos izdotām grāmatām. Ir retumi, kas izstādē izlikti tikai grāmatu apvākojuma veidā, parādīti senie zīmējumi – krāsās un melnbaltās grafikās.
Vācijas bibliotēkās īpašās «artotēkās» tiek uzkrāti arī mākslas darbi. Tā iespējama to izsniegšana uz mājām – tādā veidā Štutgartes un Bīberahas bibliotēkās pret noteiktu naudas summu un uz noteiktu laiku izsniedz mūsdienu vietējo mākslinieku darbus. Bibliotēkās ir kafejnīcas. Ir iespēja pašiem nodot un saņemt grāmatas – tam speciālas automatizētas iekārtas. Bibliotēku pakalpojumi Bavārijā ir maksas pakalpojumi. Bez maksas bibliotēku karti saņem bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Vācijas bibliotēkas piedalās lasīšanas veicināšanas programmās, tajās sadarbībā ar skolām un vecākiem piesaistot bērnus un jauniešus. Lai arī Vācijā bibliotēku tradīcijas ir senas, valstī nav vienota bibliotēku likuma, to katra federālā zeme pieņem pēc saviem ieskatiem. Bavārijā šis likums nav pieņemts.
Ekskursijā paredzētajos atpūtas brīžos apskatījām Vācijas pilsētas – Drēzdeni, Eslingenu, Nirnbergu, Rotenburgu pie Tauberes upes, Vircburgu, Minheni, pilsētu-muzeju Obergammerau. Tā iepazinām miljonu pilsētu arhitektūras jaunos vaibstus un senās pilsētu daļas. Atpūtas dienās devāmies Alpu kalnos un skatījām Bavārijas skaistākās pilis – Neišvānšteinas pili, ko cēlis Vāczemes karalis Ludvigs II, un Linderhofu – karalisku villu rokoko stilā pēc franču parauga. Viesojāmies Etāles klosterī, kur klausījāmies benediktiešu mūku garīgos dziedājumus un iegādājāmies klostera saimniecībā ražoto sieru, sinepes, liķierus, vīnus un balzamus, tējas.
Iebraucot Austrijas teritorijā, pabijām un pārbaudījām savu drosmi uz Ginesa rekordu grāmatā ierakstītā 405 m garā trošu-vanšu tilta «Highline179», kas ir visaugstākais pasaulē. No lejas raugoties, tas izskatās kā šaura laipa pār bezdibeni.
Tāds bija šis ceļojums – pilns jaunu iespaidu, emociju, atbildīga darba un izklaidējošas atpūtas. Nākamgad ceļosim atkal – izraudzītā valsts vēl noslēpumā, taču esam apņēmības pilni to atkal iepazīt.
Profesionālās pilnveides braucienā uz Vāciju no Burtnieku novada piedalījās Valmieras pagasta bibliotēkas vadītāja Irēna Jekševiča un šo rindu autore.
Andra Auniņa,
Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
ŠTUTGARTES pilsētas bibliotēka.