Kūtspakaļā – dizaina darbnīca un terase
Kad piestājam Priežu ielā, paradīzes vārti ir plaši vaļā. Esam gaidīti! Pretī smaidošas, rokās sadevušās nāk šo māju saimniece Edīte un pa vasaru ciemos uz laukiem atvestā mazmeita Marta. Viņa ir viena no jaunākajām sešu mazbērnu pulkā. Jau ar pirmo plašajai teritorijai uzmesto acu skatu ir skaidrs, ka tur ir ieguldīts milzīgs sirds darbs. Edītes sacītais to apstiprina: «Kad 1980. gadā, kolhozam dalot zemes gabalus apbūvei, mēs prāvo placi kalna galā nopirkām, Imants uzreiz teica, ka tik skaistā vietā vajagot kaut ko atšķirīgu. Palīgā saucām Rīgas arhitektu Niguli, kas mūsu māju izprojektēja ne tādu, kā Raunai tolaik bija ierasts. Kad 1986. gadā beidzot te ievācāmies, arī mums sapratne par dārzkopību bija kā visiem citiem laukos, jo viss tolaik tika pakārtots ģimenes iztikšanai: stādījām Kaukāza plūmīšu dzīvžogu, bija 20 jāņogu, 20 upeņu krūmi, neskaitāmas ābeles, garas sakņaugu vagas, bet mājas gala kūtiņā mita visi mājlopi. Mūsu trīs bērni studēja, tādēļ mēs ar biezpiena kulītēm, sviesta cibiņām un gaļas klucīšiem braucām uz Rīgu viņus atbalstīt.
Kad nu bērni izauga un katrs savā dzīvē aizgāja, soli pa solim pēc pašu izjūtām lielo piemājas dārzu pārveidojām tā, lai ap mums būtu skaista un sakopta vide. Likvidējām kaukāzenes, ogulājus, samazinājām ābeļu skaitu, bet kūtiņā nu meitai iekārtota dizaina darbnīca, savukārt ārpusē pie tās nu ir liela terase, kur ģimenei (pavisam esam 14!) kopā pabūt pie mūsmāju saimes galda.»
SAIMNIEKI. Edīte (no labās), mazmeita Marta un Imants. Alekseja Koziņeca foto