Protams, ir patīkami apzināties, ka beidzot tiksim pie jauniem elektrovilcieniem, tomēr – atslēgas vārds ir «elektro», respektīvi, tas nozīmē, ka jaunie vilcieni būs tikai elektrificētos maršrutos, kas būtu virzienā no Rīgas uz Jelgavu, Skulti, Tukumu un Aizkraukli. Jāatzīst, ka pašreiz tiek strādāts pie dzelzceļa elektrifikācijas projekta virzienā uz Daugavpili, līdz ar to, iespējams, arī Daugavpils iedzīvotāji varētu izmanot jaunos elektrovilcienus.
Līgums par elektrovilcieniem ir noslēgts ar Škoda Vagonka AS par kopējo summu nedaudz virs 250 mlj.eiro, kura tiks samaksāta vairāku gadu laikā līdz 2024. gadam ieskaitot. Plānots, ka lielākā summa, ap 125 mlj.eiro, tiks izmaksāta 2022. gadā jeb uz to brīdi, kad būs parādījušies pirmie vilcieni. Pirmais vilciens varētu tikt nodots ekspluatācijā 2022. gadā.
Elektrovilcienu iegādes jautājums gan nerisina visas problēmas, lai iepriekš minētais sauklis pilnībā piepildītos, tāpēc paralēli jārisina citas. Joprojām vilcienu jautājums paliek aktuāls dīzeļvilcienu maršrutos jeb virzienā no Rīgas uz Valgu, Liepāju, Rēzekni un, iespējams, Daugavpili, tāpēc jau pašreiz VAS «Pasažieru vilciens» strādā pie dažādiem scenārijiem, kādus un cik vilcienus pirkt vai nepirkt.
Bez vilcieniem pasažieru pārvadājumos svarīgs ir arī infrastruktūras jautājums, jo tas kā pārvietošanās līdzeklis cilvēkiem paliek pievilcīgs tikai tad, ja ir ātrs un komfortabls. Šajā kontekstā svarīgs ir arī VAS «Latvijas dzelzceļš» valdes darbs un prioritātes. Latvijas dzelzceļš ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūru Latvijā un tā attīstību. Viņu darba rezultāti ir labi redzami ikvienam – peronu, staciju un sliežu ceļu stāvoklis. Tas viss liedzis vilcieniem būt ātriem un ērtiem. Prioritāri līdz šim bijuši kravu pārvadājumi, bet pasažieri ir piemirsušies. Tikai atsevišķas pašvaldības ar savu entuziasmu spējušas panākt, ka stacijas ir sakārtotas.
Bez uzņēmuma sakārtošanas un caurspīdīguma nodrošināšanas, tieši pasažieru pārvadājumu infrastruktūras sakārtošana būs viens no jaunās valdes uzdevumiem. Atpakaļceļa vairs nav, līdz 2024. gadam visās elektrovilcienu stacijās peroniem jābūt pielāgotiem jaunajiem elektrovilcieniem. Ir maršruti, kur ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem ir iespējams panākt vilcienu kustības ātruma uzlabojumus. Jāstrādā ir pie infrastruktūras sakārtošanas virzienā uz Liepāju un Bolderāju Rīgā, lai arī šeit būtu iespēja nokļūt ar vilcienu katru dienu un ātrāk nekā ar autobusu.
Vienlaikus atbalstīšu Eiropas Savienības fondu naudas piešķiršanu principa novieto un brauc (Park&Ride) attīstībai, lai dzelzceļa stacijās būtu iespēja novietot gan automašīnu, gan velosipēdu un tālāk doties ar vilcienu, tāpēc aicinu arī pašvaldības būt aktīvām un domāt par šiem risinājumiem laikus.