Saturīgi sniedzot skatījumu pedagoģijas vēsturē un šodienā, uzstājās referenti — augstskolu pasniedzēji: Dr. paed., prof. emeritus A. Krūze «Pedagoga personības parauga spēks teorijā un praksē», Dr. paed., LU doc., Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas skolotāja E. Stikute «Ludis Bērziņš skolotājiem un skolotāju izglītībai», Dr. paed. V. Purēns «Skolas muzeja materiālu izmantošana lietpratības veicināšanā» un «Skolotāja personība kompetenču pieejas īstenošanā», Dr. paed., LU asoc. prof, Baldones vidusskolas skolotāja Baiba Kaļķe «Skolotāja tēla izpētes pieredze», Mg. hist., Rīgas Skolu muzeju vadītājs J. I. Vikšers — izstāžu, semināru nodarbību un pasākuma veidotājs kopā ar A. Šmiti (Starptautiskā L. Bērziņa pedagogu konkursa projekta koordinatori) un Aīdu Krūzi, Dr. psych., RISEBA prof. L. Rutka «Skolotāja personība pedagoģiski psiholoģiskā redzējumā», Mg. Paed. R. Alhimionoks «Izcilu personību dzīves un darbības apkopojums izdevniecības RaKa izdevumos», kā arī Rīgas skolu muzeju pedagogi par savu skolu pieredzi vēstures izpētē (visi minētie ir Starptautiskā L. Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureāti).
Īpašā gaisotnē notika semināru noslēguma pasākums «Laureātu devums. Starptautiskajam Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursam — 25» .Šī konkursa iedibinātājs, galvenais atbalstītājs visu laiku bijis L. Bērziņa mazdēls LZA Goda loceklis, LU un RSU Goda doktors Kristaps Keggi, kurš atsūtījis sirsnīgu apsveikumu.
Starptautiskā L. Bērziņa konkursa projekta vadītāja visus 25 gadus bijusi Anita Šmite (arī Starptautiskā L. Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureāte, 5 grāmatu autore «Izglītības iestādes vadība»). Viņa dalījās atsaucēs, apkopojot pedagogu radošo darbu konkursa 25 gadu devumu. No dalībniekiem tika saņemti 1595 darbi, no tiem ar Laureāta nosaukumu novērtēti vairāk nekā 700. Daudzi darbi ievietoti un izdoti grāmatās. Tās varēja aplūkot izstādē. Pieci laureāti tika godināti šī gada konkursa noslēgumā. Viņu vidū trīs skolu muzeju vadītājas: Ļ Ruško, V. Sūna un Ineta Amoliņa — Valmieras Valsts ģimnāzija, Latvijas Skolu muzeju biedrības priekšsēdētāja un Valmieras gide (divkārtēja laureāte), Kultūrvēsturisko izdevumu redaktore, Rīgas pilsētas gide M. Siliņa, LZA emeritētā profesore, kultūrvēsturisku izdevumu autore M. Pormale. Muzikālu sveicienu sniedza Rīgas Skolēnu pils meiteņu kamerkoris (vadītāja I. Cimiņa).
Turpmākais muzejnieku, skolotāju un skolēnu uzdevums celt augšā visu iespējamo, rādot, kā tas reiz ir bijis, atcerēties tos cilvēkus, uz kuru darbošanās pamata mēs dzīvojam šodien. Latvija ar viņiem bijusi un ir bagāta, un izdotajās 15 grāmatās «Laikmets un personība» ir iespēja viņus iepazīt. Arī mūsu puses vairāki pedagogi ir bijuši Starptautiskā L. Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureāti, tāpēc skolu muzejnieki pētnieciskajos darbos varētu iekļaut šo skolotāju dzīvesstāstu aprakstus, kā tas izdarīts Rīgā. Līdz ar 25. konkursu noslēdzies pēdējais tā posms.
PADARĪTĀ NOVĒRTĒJUMS. Ineta Amoliņa izcilajam pedagogam Ludim Bērziņam veltītajā izstādē pie viņa atziņām. Diānas Zilbertes foto