Ceļš uz bezatkritumu pilsētu sākas ar apzināšanos, ka ikviens ir līdzatbildīgs par vides, kurā dzīvojam, nodošanu nākamajām paaudzēm. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem šīs tēmas aktualizēšanai un risinājumu meklēšanai plašākā mērogā pašvaldībā, turklāt cerot, ka šim piemēram sekos arī citas pilsētas Latvijā.
Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis bezatkritumu dzīvesveida aktualizēšanu pilsētas līmenī redz kā vienu no svarīgākajām tēmām, domājot par Cēsu attīstību: «Jau sen ir skaidrs, ka zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids nav nekas ekskluzīvs, tā ir mūsu ikdiena, kas ir tikpat svarīgs jautājums kā valsts ekonomika vai ar budžeta plānošanu saistīti jautājumi. Pašvaldības līmenī tas nozīmē, ka esam bezatkritumu tēmu iekļāvuši arī savā politiskajā dienaskārtībā, piemēram, strādājot pie pilsētas attīstības plāniem, kā arī pašvaldības iepirkumos liekam uzsvaru uz zaļā iepirkuma principiem. Tāpat atbalstām vietējo kopienu pasākumus, veicam informatīvo darbu un izglītojam iedzīvotājus. Notiek aktīvs dialogs ar vietējiem uzņēmumiem par to, kāds pašvaldības atbalsts nepieciešams, lai veicinātu bezatkritumu uzņēmējdarbību pilsētā. Tā ir sadarbība pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju līmenī.»
Pašvaldība uzsver, ka jautājums «darīt vai nedarīt» par bezatkritumu paradumu virzību pilsētas mērogā ir lieks, ja vēlamies dzīvot ilgtspējīgi. Iespējamā izvēle ir tikai viena – darīt. Vēl pāragri uzskaitīt dažādus kvantitatīvus sasniegumus, bet sadarbība, kas veidojas ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem, norāda uz vietējo aktīvu ieinteresētību.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktore un cēsniece Kristīne Āboliņa: «Cēsis ir nākamā pakāpe, kur pilsētas līmenī domā par dažādiem risinājumiem, kā veicināt bezatkritumu dzīvesveida principu ieviešanu un ievērošanu gan pašvaldības iestāžu un uzņēmumu, gan arī vietējo iedzīvotāju līmenī. Tas ir svarīgi, jo «dzīvot zaļi» tagad ir modes vārds, bet vajadzētu domāt lielākās kategorijās. Vajag spert nākamo soli, nevis vienkārši sekot modei, kas var ātri pāriet. Ja Cēsu pilsētas infrastruktūra piedāvās būt videi draudzīgam ērtā un izdevīgā veidā, tad vairums cilvēku to atbalstīs.»
Grupas «Franco Franco» dalībniece un cēsniece Kristīne Spure tam piekrīt: «Cēsīs ir forši un tīri, īpaši zaļajā zonā, kur viss ir sakārtots. Turklāt vietās, kur esmu dzīvojusi, vienmēr bijušas lielās miskastes atkritumu šķirošanai. Ceļš uz Cēsīm kā zaļo un tīro pilsētu ir pilnībā reāls un ejams. Spēks ir mūsos pašos, jo, ja mēs nesākam šķirot mājās vai nesākam pievērst uzmanību, cik maisiņu man ir sakrājies, mēs nevaram no ārpuses sagaidīt, ka visi pārējie darīs pareizi.»
Iniciatīva «Tīri.Labi.» Cēsu pašvaldībā ir bijis labs ieskrējiena punkts, lai arī pēc tās noslēguma gada beigās turpinātu darbu pie bezatkritumu dzīvesveida jautājumu risināšanas un iedzīvināšanas dažādos līmeņos. Piemēram, plašāka mēroga pasākumi par bezatkritumu tēmu varētu kļūt par ikgadēju tradīciju Cēsu pilsētā.
Iniciatīvas «Tīri.Labi.» aktivitātēm var sekot līdzi facebook.com/tirilabi. Bezatkritumu pilsētas pilotprojektu Latvijā īsteno Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību «Zaļā Brīvība», pateicoties The Coca-Cola Foundation finansiālam atbalstam.