Liesma pabija Sedā, kur kultūras namā pie tējas tases tikās ar trim ansambļa dalībniecēm, kuras Sudāruškā dzied kopš pirmās dienas. Viņas – Zinaīda Kuzmina, Tatjana Cageļkina un Marija Volkova – man atbildēja, cita citu papildinot, tāpēc katras teikto atsevišķi neizdalīšu.
Laikam jau jūsu ansambli var pieskaitīt pie tā sauktajiem mazākumtautību kolektīviem. Ar kādu saturu piepildīta Sudāruškas programma?
Vispirms mēs bijām kā vokālais ansamblis. Tagad mūs jau trešo gadu vada Ulla Grīnberga, skaitāmies krievu tautas ansamblis. Mēs dziedam krievu tautas dziesmas, arī latviešu tautas dziesmas, reizēm arī dažas latviešu autoru dziesmas. Esam dziedājušas arī ukraiņu tautas dziesmas, baltkrievu un arī latgaliešu tautas dziesmas.
Vai jūsu repertuārā ir arī kādas rotaļas?
Jā. Ir pat viena igauņu rotaļa, bet pamatā jau gan krievu un arī latviešu valodā, piemēram, Ādamam bij septiņ’ dēli un Ja tu gribi, ja tu vari – dari tā! Pēdējo var izpildīt gan latviski, gan arī atbilstoši krieviski tajā pašā melodijā.
SATIKUŠĀS UN SADZIEDĀJUŠĀS SEDĀ. Viņas ir trīs no četrām Sudāruškas dalībniecēm, kuras ansamblī joprojām kopā kopš pirmās dienas: (no kreisās) Zinaīda Kuzmina nāk no Vangažiem, Tatjana Cageļkina no Maskavas un Marija Volkova – no Abrenes. Vēl kvartetā arī Teresa Ortikova, bet viņai mūsu sarunas dienā bija darba pienākumi.