Tomēr izskatās, ka realitāte ir citādāka, jo svētkos taču redzējām, ka pie veikaliem pat nebija iespējams novietot automašīnu, nemaz nerunājot par to, ka, lai nopirktu tik vien kā pienu, bija jāizstāv rinda, kas diemžēl bieži vien stiepās līdz pat veikala otram galam. Cilvēki centās nopirkt kādu mandarīnu kilogramu vai arī kādam vēl pēdējā brīža dāvanu. Stāvēja rindā, brīnījās un dažkārt arī pukojās, ka uz priekšu netiek tik ātri, kā gribētos. Bet vai tādēļ bija pamats vainot tos, kas strādā pie kases? Piekritīsiet, ka viņiem taču jebkuri svētki ir nopietns garīgais un fiziskais pārbaudījums: jāstrādā garas maiņas, jāpārcilā kilogramiem preču smagumu, jāprot rast risinājumus visdažādākajām situācijām veikalā vai pie kases. Lielāko daļu no tirgotavu darbiniekiem mājās gaidīja ģimenes, lai kopā atzīmētu svētkus vai vienkārši paēstu vakariņas, jo, rau, nākamajā dienā arī bija jāstrādā.
Kopā būt – arī ikdienā
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.