Kā ES mūs aizsargā
Dezinformācija nav jauns fenomens, bet līdz ar interneta attīstību mainās tās formas, mērogs un izplatīšanās ātrums. Eiropas Savienībā valstis ir apvienojušās, gan lai iegūtu ekonomisku spēku, gan kopīgi stātos pretim izaicinājumiem. Cīņa pret dezinformāciju ir viens no tiem.
Kā ES mūs aizsargā? Jau 2015. gadā izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kas ES austrumu kaimiņvalstīs palīdz stiprināt neatkarīgu presi un audzē ES spēju cīnīties ar Kremļa propagandu. 2018. gadā, gatavojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 2019. gada maijā, ES ieviestas vairākas jaunas lietas. Starp ES iestādēm un dalībvalstīm izveidota īpaša agrīnās brīdināšanas sistēma, Briselē un ES kaimiņvalstīs ir papildu speciālisti un rīki cīņai ar dezinformāciju, kā arī “Facebook”, “Google”, “Twitter”, “Mozilla” u.c. parakstīja labas prakses kodeksu. Cilvēki Latvijā varbūt ir pamanījuši, ka, piemēram, vietnē “Facebook” tagad var redzēt politiskās reklāmas apmaksātāju. Taču varu atklāt, ka liels darbs notiek arī “neredzamajā” frontē. Piemēram, Latvijā pirms EP vēlēšanām ES iestāžu pārstāvniecības kopīgi ar valsts pārvaldi izglītojās un regulāri apmainījās ar informāciju, lai varētu atspēkot dezinformāciju.
Jaunas idejas
Vasarā darbu sāka jaunais Eiropas Parlaments, un 1. decembrī – arī jaunā Eiropas Komisija. Izvērtējot paveikto un situāciju pasaulē, gaidāmas jaunas ES līmeņa iniciatīvas, piemēram, Eiropas demokrātijas rīcības plāns. Protams, cilvēks Liepājā vai Cēsīs šo politikas pusi labprātāk atstātu lēmumu pieņēmējiem, taču vairāki rīki ir katra paša rokās. Piemēram, ES mājaslapa pret dezinformāciju, ko var atrast internetā pēc atslēgvārdiem “EU Vs Disinfo” un kas pieejama angliski, krieviski un vāciski. Tajā kopš šā rudens atrodami vairāk nekā 7000 prokremlisku dezinformācijas piemēru un to atspēkojumi.
Žurnālists kā bākuguns
Viennozīmīgi šajā laikmetā ļoti liela loma ir profesionāliem medijiem. Skandināvu mediju pētījumi rāda, ka 82% jauniešu neatšķir neatkarīgu žurnālistiku no sponsorētā satura, un tikpat kritiska situācija varētu būt arī citu vecumu grupās. Tādēļ ne tikai valstu, bet arī ES iestādes pieliek īpašas pūles, lai atbalstītu kvalitatīvu žurnālistiku, – uzlabo likumdošanu un palīdz praktiski.
Arī Latvijā ES iestāžu pārstāvniecības pievērš lielu uzmanību gan pieredzējušo žurnālistu, gan studentu atbalstam.
Sargā sevi pats
Kā jau minēju, dezinformācijas “seja” visu laiku mainās. Ja agrāk tie vairāk bija nepatiesi fakti par ES, tad tagad dezinformatoru mērķis arvien biežāk ir Eiropas vērtības.
59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dalība ES ir laba lieta. No tā var secināt, ka Eiropas vērtības ir Latvijas cilvēku DNS sastāvdaļa. Taču to apzināšanās un saglabāšana ir katra paša atbildība. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties ES moto “Vienoti dažādībā”, kas nozīmē, ka vērtības var atšķirties.
Protams, lai cilvēki spētu atzīt un aizstāvēt savas vērtības, tikpat svarīga kā medijpratība ir arī politiskā pratība. Gribētos ticēt, ka ar valstu un ES atbalstu un konkrētām iniciatīvām situācija uzlabosies arī šajā jomā. Latvijas jauniešu aktīvā iesaiste EP vēlēšanu kustībā “Šoreiz es balsošu”, kas tagad pāraugusi iniciatīvā “Mēs esam kopā”, rāda, ka veidojas jauna, zinoša pilsoniskās sabiedrības paaudze.
* BBC nesen stāstu par viltus ziņām ilustrēja ar šādu piemēru no Latvijas.