
Ievads
Valmiera ir viena no Latvijas senākajām pilsētām, kas caur vēstures griežiem šodien kļuvusi par Ziemeļvidzemes galvaspilsētu, reģiona administratīvo un ekonomiskās attīstības, izglītības un kultūras centru, pilsētu ar aktīvu saimniecisko dzīvi, bagātām kultūras, mākslas, sporta tradīcijām. Savā attīstībā pilsēta kļuvusi strauji mainīga, tāpēc svarīgs ir ik mirklis, kas fiksēts, iemūžināts – tas kļūst par vēstures sastāvdaļu, par liecību nākamajām paaudzēm.
Izvēloties šo tēmu, vēlējos vairāk izpētīt un apkopot esošās ziņas par pūšaminstrumentu spēles pirmsākumiem Valmierā, tās attīstību līdz mūsdienām, parādot šīs jomas nozīmīgumu pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Valmierā jau vairāk nekā 89 gadus (šobrīd jau vairāk nekā 100) darbojas tradīcijām bagāta mūzikas skola, taču, iedziļinoties tās darbībā, atklājās, ka par pūšaminstrumentu spēles nodaļu informācijas ir ļoti maz un tā ir nepilnīga. Tāpat par pūšaminstrumentu spēles pirmsākumiem Valmierā ir saglabājušās vien atsevišķas vēstures liecības no skopiem rakstiem bibliogrāfiskos izdevumos, daži avīžu izgriezumi Valmieras muzejā, sirmā vecumā esošu pūtēju mūzikas entuziastu mutvārdu liecības un personīgo arhīvu vēstules un fotogrāfijas.
Aizsargu p/o 1938. gada 15. maija parādē, priekšplānā vadītājs JĀNIS FOKROTS. Foto no Ēvalda Pavloviča arhīva