
Vai esi bijis tālākos copes braucienos arī ārpus Latvijas? Kādi rezultāti?
Kādas četras reizes, četrus gadus esmu bijis copēt uz Ālandu salām, tad vēl trīs gadus pēc kārtas bijām Zviedrijā, ziemeļos, tikai ezeros un upēs. Tur manā kompānijā vīri bija izteikti tendēti uz forelēm, pālijām un lašiem. Trešajā, pēdējā, gadā mēs bijām pašās maija beigās, un tad bija tā, ka tikko bija ledus pazudis, vēl kokos pat zaļuma nebija… Nu, tad mēs ļoti labi pavilkām! Pēc tam mums pateica, ka mūs esot bijis jāliek cietumā, jo mēs noķērām DAUDZ. Sen pāri visām normām pālijas. Ļoti skaistas! Mēs toreiz atvedām mājās sasaldētas zivis ļoti daudz. Pālijas un arī varavīksnes foreles. Atceros, toreiz mēs pilnīgi uz muļķi uzgājām vienu rajonu, vienu ezera līci, kurā vispirms mūsu laivai sāka ļoti labi ķerties, tad sazvanījām arī citus mūsējos, lai brauc šurp… Tur bija divi lieli salu purni iekšā, starp tiem tās zivis bija. Nu, tas bija kaut kas traks! Tās pālijas un foreles gandrīz neviena nebija mazāka par divi kilo, taču arī ne lielākas par trim kilo.
AR GUDRIEM VĪRIEM PARUNĀT IR SVARĪGI. Imants Saulītis (no labās) 2018. gada 1. maijā Burtniekā tradicionālajos NOREL kausa izcīņas mačos kopā ar vēl vienu pieredzes bagātu copmani Pēteri Lideri. Lomi nosvērti, tagad laiks ieturēties un par zivīm parunāt.