No kopumā 20 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās 2018. gada finanšu kompetences modulī, Latvijas skolēni ar 501 punkta rezultātu ierindojas 8. vietā. Tas atbilst OECD valstu vidējam līmenim. Visaugstāko sniegumu finanšu kompetencē uzrādījuši Igaunijas skolēni, kam seko pusaudži no Kanādas un Somijas.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja norāda: «Latvijas skolēniem šajā PISA pētījuma ciklā sasniegumi finanšu kompetencē nav būtiski mainījušies, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu 2012. gadā, tomēr mūsu mērķis ir uzlabot šo rādītāju, tai skaitā palielinot augstāko rezultātu sasniegušo īpatsvaru. Ministrijas ieskatā kompetenču pieejas ieviešana vispārējās izglītības mācību saturā ir būtisks ieguldījums šī mērķa sasniegšanā.»
Starptautiskie rezultāti rāda, ka zēniem vidēji ir nedaudz labāki sasniegumi finanšu kompetencē nekā meitenēm. Tāpat labākas kompetences ir meitenēm un zēniem, kuri dzīvo sociāli un ekonomiski labvēlīgās ģimenēs, tomēr Latvijas ģimeņu sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem ir zemāka nekā vidēji OECD valstīs. Tātad mūsu izglītības sistēma zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīga ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz skolēna sasniegumiem.
Tie skolēni, kuri ir droši un pārliecināti digitālo finanšu pakalpojumu izmantotāji, sasniedz arī labākus finanšu kompetences rādītājus. No aptaujātajiem skolēniem Latvijā gandrīz 60% ir bankas konts, bet nedaudz vairāk kā 50% – arī maksājumu karte. Igaunijā šo skolēnu proporcija ir attiecīgi 59,2% un 75,2%. Latvijā ir vairāk nekā 75% skolēnu, kuri 12 mēnešu laikā pirms dalības pētījumā bija iegādājušies preces vai pakalpojumus tiešsaistē (vieni paši vai kopā ar vecākiem). Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vidēji 80% skolēnu uzskata, ka paši ir atbildīgi par savām naudas lietām un naudas drošību.
Tāpat Baltijas valstīs gandrīz 95% skolēnu kā galveno informācijas avotu par finanšu lietām norāda vecākus vai likumīgos pārstāvjus. Pētījums atklāj vecāku lomu finanšu kompetences jautājumos – visās OECD valstīs skolēni, kuru informācijas avots naudas lietās galvenokārt ir vecāki, finanšu kompetencēs pārspēj savus vienaudžus.
Informācijas sagatavošanā izmantota IZM mājaslapa
GALVENAIS INFORMĀCIJAS AVOTS par finansēm ir vecāki un likumīgie aizbildņi, tostarp vairāk nekā 50 procentiem jauniešu Latvijā ir bankas karte, norāda pētījums. Foto no vietnes unsplash.com