Latvijai no šīs milzu summas jaunajā septiņgadē tiek atvēlēti 10 miljardi eiro, kas ir par 39 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vērtē, ka viņam sarunas Eiropas Padomē bijušas pat ļoti veiksmīgas. It sevišķi tas attiecoties uz kohēzijas pozīciju. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būšot vairāk. «Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022. gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027. gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā,» vērtē premjers un uzskata, ka nu visneatliekamākais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu.
Ekonomikas atveseļošanas zaļais fonds
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.