
SANDRA VĒJIŅA, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas vecākā speciāliste Vidzemē: – 2018. gadā, šķiet, bija pieci izglābtie uz ūdens, tomēr skarbi, bet fakts, ka visbiežāk jau ugunsdzēsēji glābēji uz šādiem notikumiem brauc meklēt…
Mārtiņš: – Jārēķinās, ka ne katrs iedzīvotājs ir profesionāli apmācīts un var izglābt blakus esošo, kuram draud briesmas. Tā ir diezgan liela slodze plus vēl tas cilvēks, kas slīkst, ķersies pie jebkura salmiņa, tā ka jāizvērtē arī savas spējas. Pirmais, kas jādara, – jāzvana uz 112, tad, ja iespējams, padot kādu koku, auklu, piepūšamo priekšmetu vai pat tukšu plastmasas pudeli, pie kā cilvēkam pieķerties, lai turētos virs ūdens.
Sandra: – Papildinot Mārtiņu, ļoti labi, prātīgi un apdomīgi būtu, ja mēs, dodamies uz pludmali, līdzņemamo groziņu sakārtojam tā, lai tajā būtu kas tāds, ko izmantot, iestājoties X-faktoram –piepūšamais riņķis vai vēl kaut kas, jo visbiežāk jau pie visa vainojama pārgalvība, neuzmanība un alkohols. Arī tie peldētāji riskē, kas dodas ūdenī vieni paši, nevienam par to neziņojot, jo nekad jau nevar paredzēt, kad kāju saraus krampji vai mazums kas notiek un vairs nav iespējams izpeldēt.
Mārtiņš: – Mēs pirms savām nodarbībām pārrunājām darba drošību, kas jāievēro, kā uzvesties, jo katru dienu, katru stundu pilnveidojam sevi profesionāli. Arī mājās, ģimenēs, tas jāpārrunā gan ar bērniem, gan ar vecākiem.
VUGD vakardienas nodarbībās Strautiņu karjerā, imitējot ķīmisko vielu savākšanu no ūdens akvatorijas virsmas. Ārijas Romanovskas foto