Bija iestrādnes
«Mēs visu ko darījām pirms tam – Kārlis ir virtuvju/mēbeļu dizainers, un es pirms tam strādāju meistardarbnīcā, kur desmit gadus šuvu somas. Mēs visu laiku darbojāmies radoši, jau esot Rīgā, bet – cik var pie kāda cita strādāt! Sākām meklēt darbnīcas telpas Rīgā, kur mēs paši varētu strādāt, bet bija jārēķinās ar lielu īres maksu, telpas jāremontē un, ja ir laba vietiņa, ir ļoti jāieguldās, bet tad sapratām, ka laukos ir tik daudz vietas, un tas taču būs pašiem sev, paliks uz ilgiem laikiem, tāpēc nolēmām darboties šeit, Beverīnā. Te mums blakus ir savs mežs, no kura varam izvest materiālus, ko varam izmantot, un tā mēs izdomājām pārvākties,» tā Madara.
Pirms vairāk nekā diviem gadiem saskanīgais pāris dzīvi Rīgā, kur bija pavadījuši savu lielāko mūža daļu, nomainīja pret dzīvi laukos, tomēr, kā viņi saka, viss ir noticis ļoti organiski. «Ilgi jau gribējās būt dabā. Mēs te bieži braucām, gandrīz katras brīvdienas, līdz ar to lauki vilka pie sevis,» tā Kārlis. Sākotnēji izveidojuši mazo darbnīcu, kur Madarai strādāt ar ādu, tad ķērušies pie darbnīcas kokapstrādei. «Tā Kārlis pats ar saviem spēkiem, bez strādniekiem visu taisa. Gandrīz vai iemācījās celt mājas,» smejoties min Madara.
Paši rada
Lai arī viņi abi nav vienīgie, kas darbojas «Lodziņos», vietas pietiek visiem. Jaunieši ir iekopuši savu dārzu, iesējuši griķus un miežus, pagalmā ganās vistiņas un ir savi bišu stropi. Paralēli tam Kārlis šobrīd strādā pie darbnīcas telpu izveides, lai rudens/ziemas sezonā būtu komfortabli strādāt jaunajās telpās.
Viņi jau iepriekš veikuši dažādus projektus, pirms diviem gadiem Ziemassvētkos apdāvinājuši savas ģimenes ar uzkodu servējamajiem dēlīšiem. «Viņiem iepatikās, un mēs izdomājām, ka varētu doties uz tirdziņu un paskatīties, ko cilvēki par to vispār domā, jo tas melnais patīk cilvēkiem. Kad mēs paskaidrojam, ka dēlīši ir apstrādāti īpašā tehnoloģijā, ka tie nav krāsoti, viņus tas ieinteresē,» tā Madara.
Tā paši iegādājušies svarīgākās stacionārās iekārtas – ēveli un zāģi. Madara, izmantojot Beverīnas novada pašvaldības konkursu uzņēmējdarbības veicināšanai, ieguva finansējumu pārvietojamo instrumentu iegādei. «Agrāk vai vēlāk mēs tos būtu nopirkuši, bet tas nenotiktu tik ātri. Līdz tam iztikām ar dažādiem variantiem, nevarējām izvērsties, varējām nozāģēt taisnas detaļas un maz veidot tādas izliektas formas,» stāsta Madara. Tas arī ir aspekts, kāpēc sākts ar vienkāršākām lietām. Kārlis strādā ar koku, mazākos darbos palīdz Madara, slīpējot un apdedzinot koku, un papildinot produktus ar ādas detaļām. Viņi gan izmanto izžāvētus materiālus no sava meža, gan arī iepērk Burtnieka novadā gatavu materiālu. «Esam visus materiālus izstrādājuši. Mums tagad vēl kaltējas koki, osis ir sazāģēts,» stāsta Kārlis. Būtiski, ka viņi ne tikai gatavo lietas pārdošanai, bet arī paši sev veido vajadzīgās mēbeles un lietas, piemēram, nesen logiem uzliktas pašu gatavotās palodzes.
KĀRLIS UN MADARA – saskanīgi dzīves un darba partneri. Foto no personīgā arhīva