
Kā sākās tavs studiju process?
Sākotnēji es studijas uzsāku Rīgas Tehniskajā universitātē. Vienu gadu nostudēju, bet aizgāju prom. Tas bija periods, kad es cilvēkiem zīmēju portretus. Nolēmu, ka ir jādara kaut kas saistībā ar mākslu, un iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā, grafiķos, ko absolvēju, bet tad atskārtu, ka laikam grafika nav priekš manis, tāpēc iestājos maģistrantūrā. Pašlaik pirmajā kursā mācos funkcionālajā dizainā nemateriālo dizainu.
Kā tu definē jēdzienu «dizains»?
Esmu jauniņā šajā sfērā. Ar dizainu parasti saprot plakāta noformējumu vai grafisko dizainu, tomēr tam ir daudz plašāks lietojums. Mēs arī to mācāmies nemateriālā dizaina kontekstā, jo dizains ir veids, kā, piemēram, veidot pakalpojumu. Dizains tiecas, lai pakalpojums tiktu veidots lietotājam visērtākajā un praktiskākajā veidā, lai informācija būtu ļoti ērti lietojama.
Kas tevi pamudināja no RTU pāriet uz Latvijas Mākslas akadēmiju?
Es bērnībā gāju mākslas skoliņā. Man patika viss saistībā ar mākslu, bet vēlāk tam visam atmetu ar roku, domāju – iešu tehniskajā virzienā – un iestājos RTU, bet tad atkal māksla kaut kā uzradās manā dzīvē un es sapratu, ka tas droši vien ir jādara. Pavērsiens bija ar zīmētajiem portretiem citiem. Es sapratu, ka cilvēkiem patīk mans darbs un ka cilvēki grib, lai es zīmēju. Tas man ļāva vairāk noticēt sev un savām spējām par to, ka Mākslas akadēmija ir mana īstā vieta.
KOLĀŽA: (no kreisās) limbažnieces Elīnas Krimas portrets un viens darbs no izstādes «Ekrānšāviņš». Foto no personīgā arhīva