Tāpēc saprotams bija medību vadītāja norādījums – stobros likt tikai lodes. Lai nebūtu pārpratumu, smalkāku munīciju labāk atstāt mašīnās. Arī vilki, protams, pie satikšanās netiks saudzēti. Nez vai paredzot turpmākos notikumus, vai kā, tika atgādināts, ka apkārtnes mežos manīti lāči. Lai vīri uzmanoties.
Pirmais masts medībām tika izvēlēts mežā, kur parasti mājoja aļņi, staltbrieži un mežacūkas. Arī vilki tur šad tad bija manīti. Sadalot medniekus pa stāvvietām, parasti vecākos vīrus nostāda tuvākās vietās. Mūsu kolektīvā šo komandu mēdz dēvēt par politbiroju. Neslēpšu, ka politbiroju pārstāvu arī es pats. Šoreiz politbirojs sešu vīru sastāvā tika nostādīts gar meža ceļu. Medību vadītājs, viltīgi pasmaidot, mani nostādīja vietā, kuru parasti šķērso aļņi un staltbrieži. Nodomāju: Labi, labi, sapratu, darīšu, ko varēšu.
Foto ilustratīva nozīme