Šo to palīdzēja pēc darba
Uz Kauguriem Alfrēds atnāca 1975. gadā, praktiski pēc armijas. Viņš strādāja par automehāniķi garāžās, kas bija pāri ceļam pretī kultūras nama ēkai. «Mani no bērna kājas interesēja elektronika, bet sanāca tā, ka neaizgāju studēt par to, bet par mehāniku un lauksaimniecību. Man patīk visādi praktiskie darbiņi. Tajā laikā nebija tādas aparatūras kā tagad, tad paši taisījām un kaut ko vācām. 1980. gadā izveidojās pirmais ansamblis. Vietējie puikas dikti gribēja spēlēt, un tā es te pa veco klubu darbojos. Man kā mehāniķim bija laiks un arī patika to darīt, tāpēc nācu uz šejieni, lai palīdzētu ar aparatūru,» atceras Alfrēds.
Pēc dabas viņš ir tehnisks cilvēks, tomēr 90. gados, kad viņam piedāvāja vadīt kultūras namu, viņš bez šaubīšanās piekrita. «Es uzskatu, ka vadītājam drīzāk ir jābūt tādam praktiskam, kas var visas tehniskās lietas pats vai kādu saorganizējot izdarīt, bet man trūkst mākslinieciskā vadītāja, to gan vajadzētu. Šobrīd to māksliniecisko pusi man aizpilda pulciņu vadītāji, un ir arī citi palīgi,» stāsta Alfrēds.
VISLABĀK Alfrēds Stīpiņš jūtas kustībā, darot praktiskas lietas. E. Kristiņas foto