Tātad rakstība vienmēr ir bijusi cilvēcei klātesoša un spēja saprast izlasīto – cilvēka intelektuālās attīstības rādītājs.
Līdz šim zināmā rakstības vēsture sniedzas aptuveni 5000 – 5500 gadu senā pagātnē. Tas, ko mēs zinām, – ka senākā rakstības sistēma pasaulē ir šumeru ķīļraksts senajā Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā. Tikpat seni ir ēģiptiešu hieroglifi un ķīniešu rakstība, savukārt mūsdienu Pakistānas un Indijas teritorijā 2600 – 1900 g. p.m.ē. lietoto Harapas rakstību zinātnieki vēl nav pilnībā atšifrējuši, bet uzskata, ka to lietojusi attīstīta civilizācija.