
Pianists Pauls Krieviņš skolā sāka strādāt jau tās darbības pirmajos mēnešos 1921. gada janvārī. Līdz ar kolēģiem viņš pārdzīvoja skolas finansiālās un citas grūtības. Viņš arī piedalījās skolas darbinieku, pašvaldību un sabiedrības pārstāvju sanāksmē 1921. gada 24. decembra sanāksmē, kurā tika nolemts par skolas nodošanu Latvju Jaunatnes Savienības (LJS)Valmieras organizācijas pārziņā.
Jau pirms stāšanās amatā viņš laikrakstā «Latvijas Sargs» (16.08.1922.) bija raksturojis situāciju. Reti kāda no mācības iestādēm Latvijā, samērā īsā pastāvēšanas laikā, ir saņēmusi tik daudz likteņa triecienus, kā Valmieras mūzikas skola — tā sākta publikācija. Pauls Krieviņš konkretizējis problēmas, kas noveda pie skolas pāriešanas Latvijas Jaunatnes Savienības paspārnē. Par otro mācību gadu viņš rakstīja: Ar īstu jaunības sparu un rožainām cerībām pie daudziem solīdiem solījumiem pabalsta ziņā Jaunatnes Savienība ķērās pie lietas, un arī skolotājiem likās, ka nupat mūzikas skolas gaita nodrošināta. Bet atkal likteņa sitieni nāca viens pēc otra: sastādītais budžets tā arī palika uz papīra un nebij realizējams, solītie pabalsti pa lielākai daļai tikai palika kā solījumi, valdības pabalsts galīgi pārtraukts un, pabeidzot skolas gadu, palika Jaunatnes Savienībai parādā un skolotājiem rožainās cerības un solījumi netikvien par vasaras brīvlaiku, bet arī pa daļai par nostrādāto laiku.
Pakalniņa skola Gaujas ielā 7, kur 1924. – 1926. g. darbojās Valmieras Mūzikas skola. 1920. gadi.