Cilvēki, kas bija pamodināti un ievēlēja Augstākajā Padomē Tautas frontes ieteiktos, pēc tam par Neatkarību nobalsojušos deputātus, janvārī būtībā devās savu izvēli aizstāvēt vēlreiz.
Nesenā barikāžu atcerei veltītajā konferencē vēsturnieks Edgars Engīzers, kurš nopietni ir pētījis sabiedrības noskaņojumu 1991. gada janvāra priekšvakarā, tādēļ arī runāja, ka barikādes neradās spontāni. To sagatavošanā ļoti tieši bija iesaistītas ministrijas, vietējās padomes, daudzu saimniecību vadītāji. Vēsturnieks barikāžu notikumus salīdzināja ar pulksteni. Redzam acīmredzamo – kā uz ciparnīcas griežas pulksteņa rādītāji, taču smalko mehānismu ciparnīcas otrā pusē, kas griež rādītājus, pēta reti kurš, jo vairumam taču galvenais ir redzēt, ko pulkstenis rāda.
Nezin vai vēsturniekiem jebkad izdosies precizēt, kurš pirmais izteicis ideju sākt Rīgā būvēt barikādes, taču «ciparnīcas otrā pusē esošā» mehānisma iedarbināšanu atceras toreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers.