
«Jā,» Aleksandrs vēlāk sarunā atzinis, «pieminekļa iniciators un izpildījuma autors esmu es. Man tas bija ļoti svarīgi, jo pagāja daudz gadu un mēs pat nebijām apbalvoti. Tas sāpēja. Es nolēmu izveidot piemiņas vietu, lai dalībniekiem ir, kur aiziet.»
Rīgas ielas malā tika noskatīts laukums, jo tieši pa šo ielu smagā tehnika bija kursējusi uz galvaspilsētu. Cilvēki no Valmieras un apkārtnes, nedomādami par briesmām, devās uz barikādēm, veidojot tās apkārt atjaunotās Latvijas valsts nozīmīgākajiem punktiem, sargājot likumdevējus, televīziju, radio, telegrāfu.
Zemes gabals piederēja Amerikā dzīvojošām īpašniecēm — Mārai Skultei un Rotai Jostsonei, un viņas deva atļauju piemiņas akmens izveidei. Lai ideju realizētu, A. Melngāršs pieaicināja savu draugu Jāni Sprudzānu un Daini Saulīti, kurš izstrādāja skici un dizainu, kā arī žurnālistu Andri Briedi, apsardzes firmas «Respekts» valdes priekšsēdētāju Daini Seržānu un citus domubiedrus.
2008. Piemiņas vietā. Tamāras Visockas foto