Padome tika iepazīstināta ar šogad plānotajām pārmaiņām sabiedriskā transporta nozares reglamentējošajos normatīvajos aktos, tai skaitā ar komerciālo un bezmaksas maršrutu ieviešanu, kas ir Latvijā līdz šim nebijis sabiedriskā transporta pakalpojums.
Autotransporta direkcija strādā pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kuros tiks noteikti principi, kā nodrošināt pasažieru pārvadājumus uz komerciāliem principiem. Biļetes cenu noteiks pārvadātājs, visi izdevumi un zaudējumi būs pārvadātāja pašrisks, un valsts no savas puses zaudējumus nesegs.
Lai pārvadātājs varētu nodrošināt pakalpojumus šajos maršrutos, tam būs jānodrošina noteiktas kvalitātes prasības, piemēram, būs noteikts konkrēts autobusu vecums; tiem būs jābūt aprīkotiem ar elektronisko maršruta zīmi; transportlīdzeklī jānodrošina bezskaidras naudas norēķinu iespēja u.c. Plānots, ka sākotnēji komerciālie maršruti būs Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine, Rīga–Jelgava, Rīga–Sigulda, Rīga–Salaspils, Rīga–Ogre un Rīga–Daugavpils. Autotransporta direkcija izsniegs atļaujas pārvadājumu veikšanai komerciālajos maršrutos un uzraudzīs pakalpojumu sniedzēja atbilstību izvirzītajiem nosacījumiem.
MAZĀK REISU UN PASAŽIERU. Valmieras autoostā pirmdienas rīta pusē ap pusvienpadsmitiem uz starta līnijas stāvēja vientuļš kompakts CATA autobuss. Varbūt ne gluži pērnā gada izlaiduma, pilnīgi noteikti ar dīzeļa, nevis ar ūdeņraža vai elektrības degvielu uz priekšu kustošs, taču pilnībā gan pasažieru prasībām, gan maršrutu piepildījumam ar savu sūtību un piedāvājumu atbilstošs. Ja 2020. gadā pret 2019. gadu starppilsētu maršrutos pārvadāto pasažieru apjoms sarucis par 35%, tad loģisks ir jautājums – kam par godu šobrīd pasažieru pārvadātājiem tiek izvirzītas tik ekskluzīvas tehniskās prasības? Visticamāk, pasažieru vairāk nekļūs arī turpmāk, tad kāpēc nepieciešamas situācijas loģiskam vērtējumam neadekvātas investīcijas?