Zaļzemnieki aizsapņojās tiktāl, ka viņu galvenais runasvīrs Viktors Valainis atklātā vēstulē aicināja Valsts prezidentu «spert nepieciešamos soļus», lai atlaistu tagadējo Ministru kabinetu. Opozīcijas deputāts pieļāva – jo valsts galvam tādu pilnvaru īsti nav – rosināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas: pat tas esot labāk nekā Krišjāņa Kariņa valdības pārliecība par savu neaizvietojamību.
Bez jebkādām pēdiņām teikšu: patlaban ZZS un Saskaņa plosās – īpaši to draudzīgi dalītajā nra.lv portālā – kā negudras, cerot uz valdības krīzi. Abus politiskos spēkus var saprast, jo bez valdības portfeļiem tie pašvaldību vēlēšanās būs «nespēki». Topošo novadu aktīvākie iedzīvotāji apzinās, ka ārā no muklāja – ko rada pašvaldību reforma un to budžetu apšņikāšana – provinci kaut cik izvilks tikai «Rīgas onkuļu» partijiska žēlastība. «Balsosim par Saeimas opozīciju – varēsim vainot paši sevi!»
ZZS lolo cerības, ka tai varētu veikties vēlreiz – kā 2013. gada nogalē. Tas izklausās ciniski, bet masu slepkavība – tieši tā traģēdiju nosauca toreizējais valsts galva Andris Bērziņš – Zolitūdē ļāva viņam uzspiest Valdim Dombrovskim, negaidītās uzstājības šokētam, atkāpties no premjera amata. Tas pavēra ZZS ceļu atpakaļ uz valdības amatiem un uz Māra Kučinska vadīto Ministru kabinetu (tas gan rezultējās 14. Saeimas vēlēšanu čikā).