Uzvara konkursā, kā pati skolotāja smejoties min, bija spēriens pa pēcpusi beidzot īstenot savu ieceri, tomēr par visu pēc kārtas. Ideja par grāmatu radās jau krietni agrāk. «Es pati daudz lasu grāmatas, neizvēlos skatīties televīziju, jo tad ir jābūt filmai manā gaumē bez vardarbības – tās mums ikdienā tāpat jau pietiek, bet man patīk darīt lietas, kas man dod enerģiju, kas mani pilnveido, kur es varu izvērtēt, vai es tam piekrītu vai ne,» tā grāmatas autore. Iestājoties pandēmijai, uz bibliotēku tikt bija grūti, un pavasarī paralēli attālinātajām apmācībām grāmatai radās pirmie iedīgļi, tad bija vasara un citas prioritātes, turklāt grāmatas nodrukāšana prasa lielus ieguldījumus, tāpēc doma bija nolikta maliņā.
GRĀMATĀ savijas mūsdienu notikumi ar pagātni, kam par pamatu kalpo Vinetai Zēģelei nozīmīga bērnības vieta – Burtnieku ezers. E. Kristiņas foto