Jāprecizē, ka masku balle (no franču masզuer) ir sarīkojums, kurā apmeklētāji ierodas pārģērbušies un ar aizsegtu seju, bet karnevāls (no it. carnevale) — izpriecu laiks pirms lielā gavēņa. Par populārāko Eiropas karnevāla norises vietu tradicionāli sacentās divas slavenas Itālijas pilsētas Venēcija un Florence. Jautrus karnevālus svinēja arī Spānijā, sevišķi Madridē, Seviļā un Kadisā. Vācijā karnevālus organizēja galvenokārt dienvidos un pilsētās ap Reinu. Tajās izveidoja īpašas karnevāla biedrības ar šim nolūkam izraudzītu Karnevāla princi. Par ko līdzīgu iedomājās arī toreizējās Valmieras biedrības amatpersonas. Tā nu 1930. gada februārī sākās drudžaina gatavošanās vēl kam nebijušam: karnevālam ar intriģējošu nosaukumu «Burvju nakts Venēcijā».
Kā sapnis
«Kas gan nav sapņojis un nesapņo nokļūt burvīgajā Venēcijā, kur atskan jaukās gondoljeru dziesmas? Kur dzīve rit kā jauks sapnis? Tur nokļūt var tikai retais. Latviešu biedrība tagad ierīko burvīgo Venēciju savā zālē. Ikvienam būs izdevība tur nokļūt. Mākslinieks J. Arnītis pārvērš visas telpas līdz nepazīšanai, un sestdien, 22. februārī, pulksten 9 vakarā atvērs Venēcijas vārtus publikai. Pošaties visi uz grandiozo tautas karnevālu «Burvju nakts Venēcijā». Ieejas maksa Ls 1,50. Maskām Ls 1.» (Valmierietis, 1930. g. 21.02.). Apmeklētāju skaits un kases ienākumi pārspēja cerēto, un tika nolemts to kā sezonas pēdējo karnevālu sarīkot atkārtoti, 1. martā. Nākamajā laikraksta numurā arī redaktors neskopojās ar uzslavām: «Valmieras Latviešu biedrība savu zāli ar burvja J. Arnīša māksliniecisko roku bija pārvērtusi par skaisto Venēciju. Jāatzīst, tas māksliniekam labi izdevies – dekorējums bija lielisks. Arī tropiskais karstums lika iejusties kaut kur romantiskos dienvidos, ne saimnieciskā Valmierā.
POZĒ. Mākslinieks Jānis Arnītis (stāv pirmais no kreisās) ar paziņām — karnevāla viesiem 1933.g. 4. III Foto H. Zemvalds Valmierā. Foto no Valmieras muzeja krājuma