Lūk, manis un uzņēmuma dažādi vērtētais fragments:
«Un tagad par taupīšanu. Stratēģiski ideālā vietā – blakus būvmateriālu veikalam Kurši – vairākus gadus Valmierā varēja iegādāties dažādus kvalitatīvus zāģmateriālus. Ne tikai rupjiem ārdarbiem, kur brusas, dēļi un mieti, visi impregnēti, stāvēja krautnēs zem klajas debess, bet arī piņķerīgiem iekšējās apdares veidiem, kam piemeklēt kvalitatīvus ēvelētus dēļus varēja angāra plauktos, ja vajag, arī sagarināt pēc līdzi paņemtā sortimenta pierakstiem.
Un tad vienā jaukā dienā visa šī saimniecība no gludā laukuma pie Kuršiem, kuram faktiski nebija iespējams garām pabraukt ne Valmierā iekšā, ne ārā braucējiem, pazuda! Liels bija mans pārsteigums, kad Latvijā pazīstamā jaudīgā mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmuma tirgotavu atkal atradu nosacītā kūtspakaļā Beātes ielas galā. Šķembotā, izdangātā placī – ne tur bruģa, ne asfalta, nemaz nerunājot par kādu lielāku nojumi, kur varētu sausumā un tīrībā atrast kaut ko derīgu iekšdarbiem. Pie šādiem, manuprāt, absurdiem jurģiem jau nav vainīgi tirgotavā strādājošie puiši – kur saimnieks pārceļ savu biznesu, tur viņiem jāiet. Vēl rudenī dzirdēju solījumus, ka arī jaunajā vietā būšot angārs, taču pagaidām neko nemana. Nedomāju, ka potenciālajiem zāģmateriālu pircējiem tagad šī zīmola tirgotava pa ceļam, tikai loģisks varētu būt intereses zudums un līdz ar to arī jūtams apgrozījuma kritums.